Būtiskas izmaiņas no 2026. gada 28. augusta: Minimālās energoefektivitātes prasības jau ekspluatācijā esošām ēkām (MK noteikumi Nr. 730) – uzlādes punkti, kabeļu kanāli, saules paneļi un viedā ēku vadība (BACS)

No 2026. gada 28. augusta Latvijā stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” (MK 25.08.2026. noteikumi Nr. 497). Šo izmaiņu mērķis ir pārņemt jaunās Eiropas Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) prasības attiecībā uz jau ekspluatācijā esošo nekustamā īpašuma fondu.

Ja būvnormatīvs LBN 200-21 nosaka prasības jaunbūvēm un nozīmīgas pārbūves objektiem projektēšanas un būvniecības stadijā, tad MK noteikumu Nr. 730 jaunā redakcija skar jau funkcionējošas ēkas. Tas nozīmē, ka elektrotransporta uzlādes punktu nodrošināšana, kabeļu infrastruktūras sagatavošana, velonovietņu ierīkošana un viedā ēku vadība (BACS – Building Automation and Control Systems) kļūst par ēku īpašnieku un apsaimniekotāju tiešu pienākumu neatkarīgi no tā, vai ēkā pašlaik tiek veikti būvdarbi.

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) ir apkopojusi būtiskākos jaunumus un normatīvos pārejas termiņus, kas turpmāk jāņem vērā ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, energopārvaldniekiem, elektroietaišu uzturētājiem un elektromateriālu tirgotājiem.

Normatīvo izmaiņu konteksts (spēkā no 28.08.2026.)

Ministru kabineta 25.08.2026. noteikumi Nr. 497 papildina ekspluatējamo ēku minimālās energoefektivitātes prasības ar jauniem, juridiski saistošiem termiņiem un sliekšņiem:

• elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, kabeļkanālu un velosipēdu stāvvietu ierīkošanai esošajās autostāvvietās (pamatprasība: līdz 2027. gada 1. janvārim; atsevišķām atjaunotām ēkām – no 2029. gada 1. janvāra);

• kabeļu tiešas instalācijas pienākumam publiskā sektora ēkās (termiņš: līdz 2033. gada 1. janvārim);

• BACS sistēmu pakāpeniskai ieviešanai: sistēmām virs 290 kW no 2027. gada 31. decembra un virs 70 kW no 2029. gada 31. decembra, vienlaikus nosakot obligātās funkcionalitātes un iekštelpu vides (CO₂, temperatūras, relatīvā mitruma) monitoringa prasības;

• automātiskas apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanai un telpu pašregulējošiem mikroklimata regulatoriem pie siltumģeneratora nomaiņas;

• saules enerģijas iekārtu uzstādīšanas pakāpeniskajiem termiņiem publiskā sektora ēkās atkarībā no platības (līdz 2027., 2028. un 2030. gadam);

• primārās kopējās enerģijas patēriņa pakāpeniskajiem sliekšņiem nedzīvojamām ēkām: 550 kWh/(m²/gadā) no 2030. līdz 2032. gadam un 470 kWh/(m²/gadā) no 2033. gada 1. janvāra.

Kas mainās ekspluatējamo ēku regulējumā?

1. Uzlādes infrastruktūra, kabeļkanāli un mikromobilitāte esošajās stāvvietās (12. punkts)

MK noteikumu Nr. 730 12. punkts nosaka konkrētu izpildes termiņu nedzīvojamām ēkām, kurām ir vairāk nekā 20 autostāvvietas (gan iekštelpu, gan ēkai funkcionāli piegulošajās stāvvietās).

Pamatprasības līdz 2027. gada 1. janvārim:

Nedzīvojamā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām obligāti jānodrošina:

• vismaz viens elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts uz katrām 10 autostāvvietām, VAI

• kabeļkanāli vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, lai nākotnē nodrošinātu ātru uzlādes iekārtu pieslēgšanu;

• velosipēdu stāvvietas vismaz 10 % apmērā no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem (kravas velosipēdiem, velopiekabēm u.c.).

Būtisks pārejas izņēmums nesen atjaunotām ēkām (20. punkts):

Ēkām, kurām atjaunošana vai pārbūve veikta laikposmā no 2022. gada 28. maija līdz 2024. gada 28. maijam, 12. punktā minētās prasības par uzlādes punktiem, kabeļkanāliem un velostāvvietām kļūst saistošas tikai no 2029. gada 1. janvāra.

Prasības publiskā sektora ēkām (12.¹ punkts):

• Līdz 2033. gada 1. janvārim nedzīvojamā ēkā, kas atrodas publiskā sektora subjekta valdījumā, jānodrošina reāli instalēti kabeļi vismaz 50 % automašīnu stāvvietu.

• Vietās, kur kopējā elektrotīkla jaudas ierobežojumi vai neparedzamais faktiskais pieprasījums liedz tūlītēju kabeļu ievilkšanu, noteikumu 12.⁶ punkts pieļauj izmantot kabeļkanālus ar ievilcējvadu (vilcējstiepli) vai kabeļrenes iekštelpu stāvvietās un zonās bez cietā seguma.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

2. Atkāpes un izņēmumi uzlādes infrastruktūrai (12.² un 12.⁴ punkts)

Noteikumu 12.² punkts nosaka skaidrus gadījumus, kad prasību par uzlādes punktiem un kabeļu ierīkošanu nepiemēro:

• autostāvvietām, kas paredzētas specializētam transportam (būvlaukumu, karjeru, ostu, lidostu tehnikai, kā arī NBS, ugunsdzēsības, policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu transportam);

• autostāvvietām pie publiskā sektora ēkām, kuru tiešā funkcionālā tuvumā (viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) jau atrodas koplietošanas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts;

• autostāvvietām pie publiskā sektora ēkām, pie kurām funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ nav atļauta vai ir ierobežota ilgstoša automašīnu novietošana.

Savukārt 12.⁴ punkts atbrīvo no velosipēdu stāvvietu ierīkošanas objektus ārpus apdzīvotām vietām pie autoceļiem bez veloinfrastruktūras, slēgtas teritorijas ar paaugstinātu drošības režīmu, automatizētus industriālos punktus bez pastāvīgām darba vietām, kā arī tirdzniecības vietas, kurās tirgo tikai lielizmēra preces.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

3. Viedā ēku inženiertehnisko sistēmu vadība un automatizācija — BACS (11. punkts)

Grozījumi detalizēti definē prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmām (Building Automation and Control Systems — BACS), nosakot to obligāto tehnisko funkcionalitāti.

BACS ieviešanas pakāpeniskie termiņi un jaudas sliekšņi:

Atbilstoši normatīvajam pārejas grafikam BACS uzstādīšanas pienākums nedzīvojamām ēkām ar apkures, gaisa kondicionēšanas vai kombinētās ventilācijas sistēmām kļūst saistošs šādos termiņos:

• No 2027. gada 31. decembra: BACS obligāta sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW;

• No 2029. gada 31. decembra: slieksnis tiek pazemināts — BACS obligāta sistēmām ar nominālo jaudu virs 70 kW. Tas nozīmē, ka prasība aptvers arī vidēja izmēra biroju ēkas, reģionālos tirdzniecības centrus, izglītības iestādes, poliklīnikas un noliktavas.

Obligātās BACS pamatfunkcijas ekspluatējamās ēkās (11. punkts):

• Nepārtraukta uzraudzība: iespēja pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu reāllaikā.

• Energoefektivitātes kontrole: iespēja salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un savlaicīgi brīdināt ēkas pārvaldītāju par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

• Atvērtie standarti un savietojamība: savietojamība ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām, izmantojot atvērtus komunikācijas protokolus (kā tehniskus piemērus praksē var minēt BACnet, Modbus vai KNX, atkarībā no konkrētā risinājuma) un nodrošinot neatkarību no viena konkrēta iekārtu ražotāja.

• Iekštelpu vides kvalitātes monitorings: obligāta vides parametru uzraudzība, nepārtraukti fiksējot vismaz trīs pamatrādītājus: gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu un CO₂ koncentrāciju.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

4. Apgaismojuma un mikroklimata regulēšana (9. un 9.¹ punkts)

MK noteikumi Nr. 730 papildināti ar skaidriem kritērijiem automātiskajai vadībai nedzīvojamās ēkās:

Apgaismojuma automātiskā vadība (9.¹ punkts):

• Spēkā no 2026. gada 28. augusta: visām ekspluatējamām nedzīvojamām ēkām, ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojams, jānodrošina automātiskas apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšana (klātbūtnes sensori, programmējami taimeri, apgaismojuma intensitātes regulēšana atkarībā no dabiskās gaismas).

Mikroklimata pašregulējošās ierīces (9. punkts):

• Prasības piemērošanas brīdis: iestājas brīdī, kad ēkā tiek mainīta apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators, piemēram, katls vai siltumsūknis).

• Apjoms: ēka jāaprīko ar pašregulējošām ierīcēm atsevišķai gaisa temperatūras, relatīvā mitruma un gaisa apmaiņas plūsmas ātruma regulēšanai katrā telpā vai telpu grupā (vides kvalitātes monitoringa sistēma), ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

5. Saules enerģijas iekārtu uzstādīšana publiskā sektora ēkās (10.¹, 10.² un 19. punkts)

MK noteikumu 10.¹ punkts nosaka pienākumu publiskā sektora subjekta ekspluatējamās ēkās nodrošināt piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami.

Pakāpeniskie izpildes termiņi atbilstoši ēkas platībai (19. punkts):

• Līdz 2027. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 2000 m²;

• Līdz 2028. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 750 m²;

• Līdz 2030. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 250 m².

Atbrīvojumi no prasības (10.² punkts):

Saules iekārtas nav obligāti jāuzstāda, ja:

• ēka ir kultūras piemineklis, atrodas kultūras pieminekļu teritorijā vai tai ir noteikta kultūrvēsturiska vērtība;

• ēka atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas aizliedz ārējo iekārtu izvietošanu;

• ēkas enerģijas patēriņa cikls nesakrīt ar saules ražošanas pīķi: piemēram, izglītības iestādes un skolas, kurās vasaras mēnešos mācību process nenotiek un pašpatēriņš ir minimāls;

• ēka tiek izmantota periodiski (tikai sezonāliem pasākumiem vai ar ilgstošiem pārtraukumiem);

• uzstādīšanu būtiski kavē apkārtējās apbūves vai koku pastāvīgs ēnojums.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

6. Enerģijas patēriņa robežvērtības un uzskaites kārtība (2., 2.¹, 5. un 17. punkts)

Ēku energoefektivitātes minimālie līmeņi:

• Dzīvojamās ēkas (2. punkts): uzskatāmas par atbilstošām minimālajām prasībām, ja to energoefektivitātes klase nav zemāka par E klasi.

• Nedzīvojamās ēkas (2.¹ un 17. punkts): primārās kopējās enerģijas patēriņa robežvērtības tiek ieviestas divos posmos:

  • No 2030. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim: patēriņš nedrīkst pārsniegt 550 kWh/(m²/gadā);

  • No 2033. gada 1. janvāra: patēriņš nedrīkst pārsniegt 470 kWh/(m²/gadā).

Siltumenerģijas un karstā ūdens uzskaites nianses (5., 5.¹ un 5.² punkts):

Noteikumi skaidri nodala siltumapgādes un karstā ūdens uzskaites prasības daudzdzīvokļu mājās un nedzīvojamās ēkās:

• Siltumenerģijas uzskaite (5. punkts): jānodrošina atsevišķa uzskaite katrai telpu grupai, primāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas skaitītājus. Ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatoti, izmanto attālināti nolasāmus siltuma maksas sadalītājus katram radiatoram vai, kā alternatīvu, attālināti nolasāmu tiešsaistes siltumenerģijas noteikšanas sistēmu pēc caurplūdes un virsmas temperatūras datiem.

• Mājsaimniecības karstā ūdens uzskaite (5.¹ un 5.² punkts): jānodrošina ar individuālajiem skaitītājiem katrā ēkas vienībā (izņemot gadījumu, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai ekonomiski pamatota). Visiem no jauna uzstādītajiem karstā ūdens skaitītājiem obligāti jābūt attālināti nolasāmiem.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

Normatīvu salīdzinājums: LBN 200-21 pret MK 730

Kopsavilkums nozares profesionāļiem

Grozījumi MK noteikumos Nr. 730 skaidri iezīmē, ka energoefektivitātes un elektrifikācijas prasības vairs neaprobežojas tikai ar jaunajiem būvlaukumiem. Ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem jau tagad ir jāveic elektroietaišu audits, gatavojoties 2027. gada 1. janvāra termiņam autostāvvietu aprīkošanā un plānojot investīcijas automatizācijā un saules mikroģenerācijā.

Elektrotehnisko materiālu vairumtirdzniecības un montāžas sektorā tas rada ilgtermiņa pieprasījumu pēc:

• kabeļu nesošajām konstrukcijām: kabeļrenēm, kanāliem un aizsargcaurulēm ar ievilcējvadu stāvvietu elektrifikācijai;

• komerciālajiem uzlādes punktiem ar dinamiskās slodzes vadību (DLM), novēršot esošā elektrotīkla pieslēguma pārslodzi;

• viedajām BACS komponentēm un uzskaites iekārtām: attālināti nolasāmiem skaitītājiem ar atvērtu datu pārraidi, automātiskās apgaismojuma vadības moduļiem un CO₂/klimata sensoriem iekštelpu vides kontrolei;

• saules PV iekārtām publiskajam sektoram: invertoriem, paneļiem un montāžas sistēmām, ņemot vērā 2027., 2028. un 2030. gada normatīvos soļus.