Būtiskas izmaiņas būvnormatīvos no 2026. gada 1. augusta: Regulējums uzlādes punktiem, saules enerģijai un kabeļu kanalizācijai apvienots LBN 200-21, Uzlādes punktu normu dzēšana no LBN 261-15
No 2026. gada 1. augusta Latvijā stājas spēkā vairāki nozīmīgi Ministru kabineta grozījumi, kas skar būvniecības normatīvos aktus. Šo izmaiņu galvenais mērķis ir konsolidēt, vienkāršot un modernizēt prasības, kas saistītas ar ēku energoefektivitāti, elektroinstalācijām, saules enerģijas sistēmām, elektrotransporta uzlādes infrastruktūru un kabeļu tīkliem.
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) ir apkopojusi būtiskākos jaunumus, kas turpmāk jāņem vērā elektroprojekta izstrādātājiem, būvniekiem, elektroinstalāciju veicējiem un elektromateriālu tirgotājiem.
Normatīvo izmaiņu konteksts (spēkā no 01.08.2026.)
gada 1. augustā stājas spēkā trīs būtiski Ministru kabineta pieņemtie grozījumi, kas kopā veido jaunu, konsolidētu regulējumu ēku elektroapgādes, energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā.
1. MK 21.04.2026. grozījumi LBN 200‑21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”
Ievieš jaunu regulējumu par kabeļu kanalizācijas izbūvi zem ielu un ceļu seguma, nosakot rezerves kanālu diametrus, skaitu, izvietojumu un prasības pārbūves gadījumos.
2. MK 07.07.2026. grozījumi LBN 261‑15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”
Dzēš elektrotransporta uzlādes punktu prasības, jo tās tiek pilnībā pārnestas uz LBN 200‑21, lai novērstu normu dublēšanos un nodrošinātu vienotu regulējumu.
3. MK 07.07.2026. grozījumi LBN 200‑21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”
Ievieš jaunu 11.1. nodaļu “Energoefektivitāte un elektromobilitāte”, kas nosaka prasības par:
saules enerģijas sistēmu paredzēšanu,
elektrotransporta uzlādes punktiem,
kabeļu iepriekšējo ierīkošanu,
velosipēdu stāvvietām,
energoefektivitātes uzraudzību un vadību.
Kas mainās būvnormatīvu regulējumā?
1. Kabeļu kanalizācija zem ielu un ceļu seguma (LBN 200‑21)
Ar MK 21.04.2026. grozījumiem (OP 2026/80.5) LBN 200‑21 ir papildināts ar 172.1–172.3 punktiem, kas precizē rezerves kabeļu kanalizācijas izbūves prasības ielu projektēšanā.
Galvenās prasības
Rezerves kabeļu kanalizācija obligāta visām jaunajām ielām.
Minimālais diametrs:
≥110 mm
≥100 mm, ja izmanto ievilkšanas tehnoloģiju
Kanālu skaits atkarībā no ielas kategorijas:
Vietējas nozīmes ielās – vismaz 1 kanāls
Pilsētas/ciema nozīmes un maģistrālajās ielās – 1 kanāls katrā pusē
Galvenajās ielās – 2 kanāli katrā pusē
Akas un to izvietojums:
Akas jāizvieto ik pēc ≤100 m
Tām jābūt vienā līmenī ar segumu
Pārbūves gadījumi:
Jāizvērtē esošās kanalizācijas integrēšana
Ja tas nav iespējams, jāierīko jauna
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/80.5,
2. Saules enerģijas sistēmu paredzēšana (LBN 200‑21)
LBN 200‑21 nosaka konkrētus gadījumus, kad saules enerģijas iekārtas ir obligāti jāparedz. Prasība tiek ieviesta pakāpeniski.
Saules enerģijas sistēmas jāparedz:
Jaunās publiskā sektora ēkās (> 250 m²)
Jaunās nedzīvojamās ēkās (> 250 m²)
Jaunās dzīvojamās ēkās
Jaunās autostāvvietās ar jumtu
Nedzīvojamās ēkās (> 500 m²) nozīmīgas atjaunošanas gadījumā
Spēkā stāšanās termiņi:
LBN 200‑21 11.1. nodaļa nosaka precīzu laika grafiku, kurā saules enerģijas iekārtas kļūst obligātas:
No 2026. gada 31. decembra
Jaunām publiskā sektora ēkām (> 250 m²)
Jaunām nedzīvojamām ēkām (> 250 m²)
No 2027. gada 31. decembra
Esošām nedzīvojamām ēkām (> 500 m²), ja tiek veikta nozīmīga atjaunošana vai darbi uz jumta/inženiertehniskajās sistēmās
No 2029. gada 31. decembra
Visām jaunām dzīvojamām ēkām
Jaunām autostāvvietām ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus ēkai
Atkāpes no prasības:
Saules enerģijas sistēmas nav jāparedz, ja:
ēka ir kultūras piemineklis
ēka atrodas aizsargājamā teritorijā
pastāv būtisks ēnojums
uzstādīšana nav tehniski, ekonomiski vai funkcionāli iespējama
ēkas enerģijas patēriņa cikls nesakrīt ar saules ražošanas laiku
saules enerģiju aizstāj cita atjaunīgā tehnoloģija
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2,
3. Uzlādes infrastruktūra nedzīvojamām ēkām (LBN 200‑21)
Nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām autostāvvietām jāparedz uzlādes infrastruktūra.
Galvenās prasības:
1 uzlādes punkts uz katrām 5 stāvvietām
Biroju ēkām – 1 uzlādes punkts uz katrām 2 stāvvietām
Kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % stāvvietu
Kabeļkanāli pārējām stāvvietām
Velosipēdu stāvvietas vismaz 10 % no lietotāju kapacitātes
Tehniskās prasības:
Viedā uzlāde
Divvirzienu uzlāde (ja nepieciešams)
Atbilstība normatīvajiem aktiem
Kabeļu jaudas prasības:
Kabeļu iepriekšējā ierīkošanā jāparedz tāds kabeļu izmērs, lai visas stāvvietas varētu uzlādēt vienlaikus.
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2,
4. Uzlādes infrastruktūra dzīvojamām ēkām (LBN 200‑21)
Dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā trim autostāvvietām jāparedz:
Vismaz 1 uzlādes punkts (nav obligāts nozīmīgas atjaunošanas gadījumā)
Kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % stāvvietu
Kabeļkanāli pārējām stāvvietām
Vismaz 2 velosipēdu stāvvietas katrai ēkas vienībai
Atkāpes:
Prasības var nepiemērot, ja:
ēka ir individuāla dzīvojamā māja vai rindu māja
katrai vienībai ir slēgtas palīgtelpas velosipēdu novietošanai
ēka paredzēta specifiskām sociālām grupām
velosipēdu izmantošana konkrētajā vietā nav praktiska
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2,
5. Kabeļu iepriekšējā ierīkošana un alternatīvie risinājumi (LBN 200‑21)
Normatīvs nosaka, ka kabeļu iepriekšējā ierīkošanā jāparedz tāds kabeļu izmērs, lai visas stāvvietas varētu uzlādēt vienlaikus.
Ja kopējā tīkla ierobežojumi neļauj uzreiz ierīkot pilnu jaudu, ir atļauti alternatīvi risinājumi:
Kabeļkanāli ar ievilcējvadu
Kabeļrenes
Uzlādes punktu balsti
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2,
6. Atkāpes un īpaši gadījumi (LBN 200‑21)
Normatīvs paredz atkāpes, piemēram:
Ja uzlādes infrastruktūra apdraudētu izolētas mikrosistēmas stabilitāti
Ja uzlādes punktu izmaksas pārsniedz 10 % no atjaunošanas izmaksām
Ja velosipēdu stāvvietu ierīkošana nav samērīga
Ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana nav tehniski vai ekonomiski iespējama
Avots:
Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2,
Kopsavilkums
Grozījumi LBN 200‑21 ievieš skaidru, detalizētu un praktisku regulējumu ēku energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā. Tie nosaka:
kur jāparedz saules enerģijas sistēmas,
kā jāplāno uzlādes infrastruktūra,
kā jāorganizē kabeļu iepriekšējā ierīkošana,
kādos gadījumos iespējamas atkāpes,
kā jānodrošina velosipēdu stāvvietas,
kā jāuzrauga ēku energoefektivitāte.
Šīs prasības būtiski ietekmēs projektēšanas praksi, būvniecības procesus un elektromateriālu tirgu, veicinot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru Latvijā.
