LAT
MEKA Pro Oy ir iestājusies Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijā LEVA.
Meka Pro Oy ir iestājusies Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijā LEVA.
Firma «Meka Pro Oy» («MEKA® ») jau vairāk kā divdesmit gadu nodrošina savus pasūtītājus ar kvalitatīvām un konkurētspējīgām metāla kabeļus nesošām konstrukcijām visdažādākajiem celtniecības objektiem.
«MEKA® » Pro Oy kabeļus nesošās sistēmas ir pazīstamas daudzās valstīs, jo tās ir tikušas piegādātas daudziem projektiem Pasaules visdažādākajās vietās
Šis ģimenes uzņēmums tika dibināts 1953. gadā. Meka Pro Oy ir slavens ģimenes uzņēmums, kas specializējas augstas kvalitātes kabeļu atbalsta sistēmu ražošanā un tirdzniecībā.
Meka Pro Oy ir viens no vadošajiem kabeļu atbalsta sistēmu ražotājiem Ziemeļvalstīs. Meka Pro Oy ražotne un galvenais birojs atrodas Oulu, savukārt pārdošanas biroji atrodas Vantā un Turku. MEKA® produkti ir pārstāvēti arī Zviedrijā un Baltijas valstīs
Meka Pro Oy stiprās puses ir spēcīga kompetence produktu izstrādē, modernākā ražošanas tehnoloģija nozarē, augsts kvalitātes līmenis, efektīva loģistikas darbība un orientācija uz klientu.
SIA Schneider Electric Latvija ir iestājusies Latvijas Elektrotehnikas vairumtirgotāju asociācijā LEVA
Schneider Electric, SIA Schneider Electric Latvija ir iestājusies Latvijas Elektrotehnikas vairumtirgotāju asociācijā LEVA
LEVA ieguldījums elektroenerģētikas jomas standartizācijā
Latvijā ir reģistrētas 57 standartizācijas tehniskās komitejas (STK). Viena no aktīvākajām komitejām ir LVS/STK 51 "Elektroenerģētika", kuras viena no aktīvākajām dalīborganizācijām ir Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija (LEVA). Aicinājām tās pārstāvjus, valdes priekšsēdi Valeriju Bariševu, pilnvarnieku Denisu Beļajevu un ekspertu Gati Gaņģīti pastāstīt par asociācijas darbu šajā standartizācijas jomā.
LVS: Kādi ir jūsu mērķi darbam standartizācijā? / Ko vēlaties sasniegt?
V. Bariševs: Galvenais mērķis ir elektromateriālu vairumtirdzniecības tirgus sakārtošana, lai nodrošinātu elektromateriālu, kas atbilst aktuālākajām Eiropas tehniskajām normām, pielietošanu elektroinstalācijās Latvijā. No LEVA biedriem un sadarbības partneriem Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs redzam, ka standartizācija nacionālajā līmenī ir svarīgs priekšnosacījums, lai ieviestu aktuālākās Eiropas tehniskās normas un tām atbilstošus produktus.
Nozīmīga ir arī nacionālo standartu izstrāde, lai noteiktu minimālo tehniskās atbilstības līmeni elektromateriāliem paaugstinātas bīstamības/nozīmes būvēs, piemēram, slimnīcās. Redzam, ka ne vienmēr nacionālā likumdošana spēj izsekot dinamiskajai Eiropas tehnisko normu attīstībai, tādēļ, darbojoties standartizācijas jomā, redzam iespēju aktualitātes ieviest ātrāk. Tomēr nedrīkst izslēgt apstākli, ka, lai normas kļūtu obligātas, tās ir jānostiprina arī likumdošanā.
LVS: Kādi ir būtiskākie ieguvumi no iesaistīšanās standartizācijā?
D. Beļajevs: Dalība standartizācijas procesos kalpo par platformu kopējā tehniskā regulējuma izpratnei un pilnveidei valsts līmenī. LEVA, iesaistoties STK darbībā, ir bijusi iniciators divu Latvijas nacionālo standartu izstrādei, ar kuriem tiek noteikts minimālais tehniskās atbilstības līmenis iekštelpās izmantojamiem kabeļiem.
LEVA arī turpmāk kā vienu no saviem mērķiem redz sadarbību aktuālo Eiropas tehnisko normu pārņemšanā Latvijā. LEVA aktīvi līdzdarbojas ne tikai LVS/STK 51 “Elektroenerģētika", bet arī LVS/STK 46 "Apgaisme" un LVS/STK 48 "Zibensaizsardzība un pārspriegumaizsardzība".
LVS: Kādi ir lielākie izaicinājumi standartizācijas darbā?
G. Gaņģītis: Standartizācijas procesi ir ar strikti noteiktu struktūru un skaidri noteiktiem veicamajiem soļiem, lai sagatavotu Latvijas standartu vai adaptētu aktuālākās Eiropas prasības. Tas dažreiz ietekmē standartizācijas procesu operativitāti. Taču saprotam, ka standartizācijas procesos jāievēro konsensus princips un jānodrošina plaša nozares iesaiste.
Esam gatavi arī turpmāk strādāt standartizācijas jautājumu risināšanā un aicinām iesaistīties arī citas biedrības un elektromateriālu ražotāju pārstāvjus.
--
Par LEVA
Biedrība "Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija" (LEVA) dibinātā 2018. gada 13. aprīlī. Asociācija apvieno elektromateriālu ražotājus ES valstīs, pārstāvjus un izplatītājus Latvijā, kā arī izglītības, zinātniskās un pētniecības u.c. publiskās institūcijas. LEVA pārstāv biedru tiesības un aizstāv to intereses komunikācijā ar valsts, publiskajām un starptautiskajām institūcijām, piedalās elektromateriālu ražotāju un vairumtirgotāju kopīgo kvalitatīvo plānu izstrādē un izpildē, uztur kontaktus un sniedz palīdzību dažādām institūcijām elektromateriālu standartizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības, ražošanas un vairumtirdzniecības jautājumu risināšanā.
Asociācijas biedri veido arī publikācijas, kurās projektētājiem, montāžas u.c. būvniecības speciālistiem skaidro un palīdz izvēlēties atbilstošākos risinājumus
--
Raksts tika publicēts vietnē lvs.lv
"Kā saprast kabeļu pasauli un kas notiek Latvijā ar kabeļiem?"
Ja esat projektētājs, montieris inspektors, pasūtītājs vai kaut kādā veidā esat saistīts ar nepieciešamību izvēlēties kabeli, iespējams esat saskāries ar jautājumiem, par to kādus kabeļus var iegādāties Latvijā un kā saprast apzīmējumus.
Mēs esam sagatavojuši nelielu pārskatu par instalācijas kabeļiem, lai palīdzētu jums noskaidrot, kādas kabeļu markas var iegādāties Latvijā, kādi ir standarti, kādi dokumenti apstiprina attiecīgos standartus, kas īsumā ir CPR, kas jāzina pirms kabeļu pasūtīšanas.
Instalācijas kabeļa konstrukcija.
1) Vara dzīslas
2) Izolācija
3) Pildviela (kompaunds)
4) Ārējais apvalks
PVC vai halogēnus nesaturoši kabeļi (HF)? Ko izvēlēties?
Ir divas instalācijas kabeļu pamatkategorijas.
Kabeļi, kas satur PVC, un kabeļi, kuros izmanto alternatīvu plastmasas veidu izolācijas konstrukcijā vai ārējā apvalkā. Alternatīvā plastmasa var būt dažāda, PE polietilēns, XLPE/PEX krusteniskais polietilēns, poliolefīns u. c. Galvenais alternatīvās plastmasas [AD1] nosacījums ir tas, ka tā nesatur halogēnus.
Kādēļ tam ir nozīme?
Degšanas laikā PVC kabeļi izdala kodīgus un indīgus dūmus, degšanas laikā izdalītās vielas tiek uzskatītas par indīgām, un, saindējoties ar šādiem dūmiem, cilvēkam rodas smakšanas pazīmes, iespējams, audu bojājumi saskarē. Tieši tādēļ kabeļa ar PVC izolāciju degšana ir tik bīstama cilvēka dzīvībai.
Bet tam ir lieliska alternatīva — halogēnus nesaturoši kabeļi. Publiskās iestādēs — skolas, slimnīcas, tirdzniecības un izklaides centri, dzīvojamās mājas, kā arī tādi svarīgi ir objekti, kur bezhalogēna kompozīcija ir visvairāk pieprasīta. Šādiem kabeļiem ir apzīmējums vai marķējums.
HF, LSZH, LS0H, FRNC, Halogen free, ZH, 0H u citi
Uzliesmošanas gadījumā šāds kabelis ļaus veikt pilnīgu telpas evakuāciju un izvairīties no cilvēku upuriem..
Vai ir kādi normatīvie akti, kas regulē kabeļu uzstādīšanu Latvijā?
Šobrīd Latvijā ir spēkā standarti LVS 1062:2020 un LVS 1055:2019
Standarts LVS 1062:2020, tam ir rekomendējošs raksturs un tas iesaka publiskās telpās izmantot kabeli ar Dca vai augstāku reakcijas uz uguns līmeni.
Standarts LVS 1055:2019, tam ir rekomendējošs raksturs un tas iesaka izmantot kabeļus ar konkrētu marķējumu, ārējā apvalka biezumu un izolācijas materiālu minimālo prasību. Standarta pamatdoma ir pasargāt patērētāju, kurš neorientējas kabeļu produktu klāstā no nekvalitatīviem kabeļiem, kas bieži vien tiek ražoti ārpus Eiropas Savienības.
Kā tad ir ar CPR? Un kas tas ir?
Eiropas Būvizstrādājumu regula CPR (Construction Products Regulation) ir regulējums, ko izdeva Eiropas Savienība ar mērķi regulēt ugunsizturības un bīstamo vielu robežas būvniecībā izmantotajos materiālos. Šos noteikumus piemēro visiem izstrādājumiem, kas paredzēti pastāvīgai uzstādīšanai būvniecībā. CPR attiecas gan uz spēka kabeļiem, gan uz telekomunikāciju, datu pārraides un vadības kabeļiem.
Tā kā būvizstrādājumu ugunsizturības īpašības ir svarīgas ugunsdrošībai, ES dalībvalstīs tagad ir kopīgi ugunsizturības klasifikācijas un ēkās izmantojamo kabeļu testēšanas metožu noteikumi. Jaunais standarts EN50575 ietver spēka, telekomunikāciju un signālu kabeļus pastāvīgai montāžai ēkās.
Iepriekšējās kabeļu ugunsizturības klases tiks aizstātas ar jaunu klasifikāciju saskaņā ar standartu EN 50575. EN 50575 apvieno vairāku parametru testēšanas standartus, kas nozīmē, ka kabeļi tiks testēti uz enerģijas ietilpību, uguns, dūmu izplatīšanos, skābes rašanos, siltuma atdevi un pilienu (degošu plastmasas pilienu, kas izplata uguni) rašanos. Ir septiņas klases: Aca, B1ca, B2ca, Cca, Dca, Eca un Fca
- Aca Attiecas uz nedegošiem produktiem, piemēram, kabeļiem ar keramikas izolāciju.
- B1ca Attiecas uz materiāliem, kuriem ir izcilas ugunsizturības īpašības. Tie ir liesmu neizplatoši, uguns slāpējoši, ar minimālu degšanas laikā radīto siltumu. Atbilst augstākajai ugunsizturīgo kabeļu klasei.
- B2ca, Cca Attiecas uz materiāliem, kuriem ir labas ugunsizturības īpašības. Tie ir liesmu neizplatoši, uguns slāpējoši, ar samazinātu degšanas laikā radīto siltumu.
- Dca Attiecas uz materiāliem, kuriem ir uzlabotas ugunsizturības īpašības. Tie ir liesmu neizplatoši, ar samazinātu degšanas laikā radīto siltumu.
- Eca ietver kabeļus, kas ir ugunsizturīgi nelielos ugunsgrēkos, bet kam nav noteikta siltuma un dūmu rašanās.
- Fca Nozīmē, ka ugunsizturības īpašības nav noteiktas.
Blakus kabeļa klasei ir norādīts papildu apakšklašu marķējums, s, d, a, ciparu koeficients, jo zemāks, jo labāks (piemēram, s1 mazāk dūmu nekā s2)
ca= telekomunikāciju kabeļa veids
s1, s2, s3= dūmu daudzums degšanas laikā
d0, d1, d2= degošo pilienu nodalīšana
a1, a2, a3= toksiskuma reitings
PVC, halogēnu neesamība un CPR
Halogēnu neesamība nav CPR prasība. Bet, runājot par ugunsdrošību, svarīgākā atšķirība starp halogēnus nesaturošu kabeli un kabeli ar PVC ir tas, ka halogēnus nesaturoši kabeļi degšanas laikā rada būtiski mazāk kaitīgu vielu un gāzu. Tā kā dūmu rašanās un kaitīgu daļiņu izplatīšanās ir divi jaunā standarta kritēriji, halogēnus nesaturošiem kabeļiem ir vairāk iespēju izpildīt jaunās prasības.
Kādas kabeļu markas var iegādāties Latvijā un kā tās saprast?
Ne visu, ko var atrast internetā, var sagādāt pietiekamā daudzumā Latvijā. Kabeļu pasaule ir ļoti daudzveidīga un būtiski atšķiras pēc valstīm un reģioniem. Spilgts piemērs ir Lielbritānija un ASV. Šajos tirgos ir daudz ekskluzīvu “savu” risinājumu, kas citur pasaulē būs reti sastopami.
Ko izmanto Latvijā?
Latvijā ir izplatīti izstrādājumi, kas atbilst Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Polijas valsts standartiem.
Attiecībā uz instalācijas kabeļa marku tas būs
Vācijas NYM-J-O - pelēks kabelis no PVC, kam ārējā apvalkā nav nekāda marķējuma.
Skandināvijas EXQ Easy un FXQ Easy — balts vai melns halogēnus nesaturošs kabelis, kam parasti ir UV aizsardzība.
XPJ balts instalācijas kabelis, kas izgatavots Igaunijā, sastāv no XLPE izolācijas un PVC ārējā apvalka.
Polijas (N)YM-J/-O ir sava veida vācu kabeļa alternatīva bet jau baltā krāsā, plānākā diametrā, kam ir visi marķējumi uz kabeļa virsmas.
Vienmēr precizējiet, kas ir paredzēts projektā vai ko pieprasa pasūtītājs.
Ne visu, kas ir katalogā/internetā, var nopirkt.
Daudziem ražotājiem sortimentā var atrast dažādas pozīcijas kam ir MOQ (minimālais pasūtamais daudzums) Piemēram, nepopulāri šķērsgriezumi vai specifiska pielietojuma kabeļi. No ražotāja uz ražotāju minimālie daudzumi var svārstīties, bet parasti tie ir robežā no 5-20km
Raksts tika publicēts vietnē Eselo.lv
Eksperts: izvēloties un montējot kabeļus, ir jāzina to izmantošanas nosacījumi
Ātri augoša tirgus apstākļos kabeļu ražotājs Prysmian Group atgādina, ka, iegādājoties kabeļus, ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizo kabeļu veidu un ievērot to montāžas instrukcijas. Šo faktoru neievērošana var izraisīt lielus materiālus zudumus.
Pēc Prysmian Group ekspertu teiktā, izvēloties kabeli, vispirms ir jāsaprot, kādam mērķim kabelis ir nepieciešams un kādu rezultātu ir plānots panākt ar šo kabeļu pieslēgumu. Tālāk ir jānovērtē vide, kurā kabelis tiks montēts. “Kabeļa montāžai piemērojamās prasības tiešā veidā ietekmē arī to, cik liela būs atļautā strāvas plūsma. Tāpat ir jāpievērš uzmanība tam, ka, lai gan kabeļi var šķist ļoti līdzīgi, tomēr to konstrukcija un izmantotie materiāli var radīt ierobežojumus attiecībā uz to izmantošanas vidi,” stāsta Prysmian Group pieredzējušais pārdošanas vadītājs Andero Hennikainens. “Piemēram, dažus melnos kabeļus var guldīt tieši gruntī, savukārt citi, guldot zemē, ir jāaizsargā ar speciālu cauruli.
Svarīgi parametri
Kā paskaidroja Hennikainens, viens no elektrības kabeļa galvenajiem parametriem ir tā šķērsgriezums. Lai gan šķērsgriezums tiek norādīts kvadrātmilimetros, realitātē tas ir tikai indikatīvs lielums, un būtiska nozīme ir kabeļa elektriskajai pretestībai. “Tādēļ var gadīties, ka kabeļa fiziskā šķērsgriezuma mērījuma rezultāts atšķiras no tā, kas norādīts uz kabeļa. Dzīslas pretestības robežvērtības ir noteiktas ļoti precīzi, jo no tām ir tieši atkarīgs kabelim pieļaujamais strāvas stiprums. Tāpat kā elektriskais radiators, arī kabelis strāvas iedarbībā uzsilst. Atšķirība gan izpaužas tajā, ka vienu metru gara 1,5 mm² kabeļa pretestība ir aptuveni 4000 reizes mazāka nekā 1 kW sildītāja pretestība, tādēļ pie līdzīga strāvas stipruma tas sasilst ievērojami mazāk,” skaidro pārdošanas vadītājs.
Kabeļa maksimālo darba temperatūru galvenokārt ierobežo tajā izmantoto materiālu īpašības. Pārsniedzot šo temperatūru, materiāls sāk zaudēt savas īpašības. Paredzēto temperatūru nedrīkstētu pārsniegt nedz ārēju faktoru, piemēram, saules staru un karstu virsmu iedarbības dēļ, nedz slodzes strāvas izraisītās sasilšanas, nedz abu šo faktoru kombinētas iedarbības rezultātā.
“Tādējādi, jo augstāka ir kabeļa apkārtējās vides temperatūra, jo mazāk to var noslogot, un pretēji – vietās ar labu dzesēšanu kabeļus var noslogot vairāk. Piemēram, mitrā gruntī ieguldīta kabeļa un sausā smiltī esoša kabeļa maksimālā slodzes strāva var atšķirties aptuveni divas reizes,” skaidro Hennikainens. “Turklāt izdalītais siltums ir tiešais zudums, ko nav iespējams izmantot lietderīgi, un var gadīties, ka lielāka šķērsgriezuma izmantošana var sniegt būtisku ietaupījumu. Lai atrastu piemērotāko šķērsgriezumu, jāņem vērā visi minētie faktori.”
Labākā izvēle
Papildus kabeļa pieļaujamās slodzes ierobežojumiem, ēkās izmantojamiem kabeļiem ir noteiktas stingras prasības attiecībā uz ugunsreakcijas īpašībām, kas izriet no Būvizstrādājumu regulas (CPR). Lai kabeļu izvēles procesā palīdzētu klientiem veidot energoefektīvus risinājumus, Prysmian Group ir izstrādājusi lietotni CableApp. Pēc Hennikainena teiktā, lietotne ņem vērā dažādus faktorus, un piedāvā ne vien minimālo tehnisko risinājumu, bet arī informāciju par to, cik daudz līdzekļu tiks ietaupīts, izmantojot kabeli ar lielāku šķērsgriezumu, kā arī par cik tiks samazināta CO2 emisija. “Lietotnē ir iekļauta arī informācija par lielākajiem izplatītājiem, kas ļauj ātri atrast tuvāko vietu, kur iegādāties kabeļus,” piebilst speciālists.
Lietotni var izmantot tiešsaistē adresē CableApp, kā arī no Google Play vai App Store platformas lejupielādēt to mobilajā ierīcē.
Hennikainens norāda, ka bieži vien klienti maldīgi uzskata, ka ugunsizturīgos kabeļus var izmantot vietās ar ļoti augstu temperatūru. “Tas neatbilst patiesībai, jo arī šiem kabeļiem ir noteikta maksimālā darba temperatūra, kas parasti ir diezgan līdzīga parasto kabeļu darba temperatūrai. Ugunsizturīgo kabeļu uzdevums ir ugunsgrēka gadījumā nodrošināt elektriskās ķēdes darbību zināmā laika posmā,” viņš paskaidro. Kabeļu ugunsizturība tiek panākta ar dažādu materiālu un konstrukciju palīdzību, un ugunsgrēka gadījumā visas kabeļa plastmasas detaļas var nodegt. Turklāt ugunsizturīgo kabeļu montāžai ir jāizmanto atbilstoši stiprinājumi – ugunsgrēka apstākļos pat parastās metāla kabeļu trepes var neizturēt kabeļu svaru, nemaz nerunājot par kabeļu plastmasas savilcēm.
“Nav nekāda labuma no kvalitatīviem kabeļiem, ja tos balstošās sistēmas nespēj nodrošināt paredzēto funkcionalitāti,” atzīst Hennikainens. “Esam redzējuši pat gadījumus, kad kabeļi uz mājas jumta ir nostiprināti pie zibensaizsardzības sistēmas. Šāds risinājums ir ļoti bīstams, jo zibens spēriena gadījumā, visticamāk, tiks iznīcināta visa ēkas elektrosistēma, un pastāv reāla ēkas aizdegšanās iespēja.”
Svarīgi ir pareizi darba paņēmieni
Vispārīgos gadījumos kabeļu konstrukcija nav paredzēta spēcīgu spiedienu izturēšanai, tādēļ būtu jāizvairās no uzkāpšanas kabeļiem un stāvēšanas uz tiem. Tāpat īpaša rūpība nepieciešama, nostiprinot kabeļu izvadu vietas un kabeļu skavas – stiprinājumiem ir jāatbilst instrukcijās noteiktajam, tie nedrīkst būt līdz galam saspiesti vai pievilkti.
“Tuvojas ziema, tādēļ vajadzētu pievērst uzmanību kabeļu sala izturībai. Proti, apkārtējai temperatūrai ir svarīga nozīme ne tikai no kabeļu ieklāšanas aspekta, bet arī no to transportēšanas apstākļu viedokļa. Pat pēc dažu stundu atrašanās salā kabeļu izolācijai izmantotā plastmasa var kļūt ļoti trausla. Ja salā stāvējušu kabeļu saišķi pavirši iemet automašīnas bagāžniekā vai tam netīšām uzkrīt pat ne pārāk smags priekšmets, tad rezultātā kabelis var tikt bojāts, pat ja šis bojājums ir salīdzinoši grūti pamanāms,” brīdina Hennikainens. “Bieži vien mēs nevaram būt pārliecināti, vai ar kabeli, kas glabāts trešās puses noliktavā vai transportēts sala apstākļos, ir apgājušies pietiekami saudzīgi, tādēļ lielā aukstumā ir jāievēro īpaša piesardzība. Lai atvieglotu montāžu un mazinātu riskus, pirms lietošanas kabeli ir vēlams paturēt siltumā.”
Tāpat Hennikainens iesaka ievērot piesardzību attiecībā uz kabeļiem, kas nav ražoti Ziemeļeiropā, jo Viduseiropā un Dienvideiropā bieži tiek izmantoti atšķirīgi materiāli, kuri nav tik izturīgi pret salu. Pēc viņa teiktā, Prysmian Group kabeļus var montēt līdz -15°C temperatūrā, savukārt daudzu citu reģionu ražotāju produktu montāžas temperatūra var būt -5°C vai pat +5°C grādi.
Lai panāktu maksimāli labu rezultātu, montāžas procesā vienmēr ir jāievēro kabeļu ražotāja produkta lapā sniegtās norādes, un uzmanīgi jāizvērtē, kāds kabelis, kur un kā izmantojams.
Raksts tika publicēts vietnē Ehitusuudised.ee. un baltics.prysmiangroup.com
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas (LEVA) Ētikas Kodekss
1. Vispārīgie jautājumi
1.1. Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija, turpmāk tekstā – LEVA, ētikas kodekss nosaka ētiskas rīcības pamatprincipus ar mērķi veikt darbības, kas uzlabo elektromateriālu vairumtirdzniecības nozares biznesa vidi Latvijā un veicināt godīgas konkurences veidošanos starp nozarē strādājošajiem komersantiem.
2. Ētikas kodeksa mērķi un uzdevumi
2.1. Ētikas kodeksa mērķis ir LEVA dalībnieku goda un cieņas prioritātes īstenošana Latvijas Republikas normatīvo aktu robežās.
2.2. LEVA pārstāv dalībnieku tiesības un aizstāv viņu intereses attiecībās ar Latvijas Republikas valsts, pašvaldības iestādēm un starptautiskajām iestādēm.
2.3. LEVA piedalās Latvijas un Latvijā pārstāvēto elektromateriālu ražotāju un vairumtirgotāju vienotā produktu koncepta izstrādē un izpildē.
2.4. LEVA uztur kontaktus un sniedz palīdzību iestādēm elektromateriālu standartizācijas, patērētāju aizsardzības, ražošanas un vairumtirdzniecības jautājumu risināšanā.
3. Ētikas pamatprincipi
3.1. Godprātība. LEVA dalībnieki ievēro ētikas kodeksa pamatprincipus un neveic prettiesiskas vai morāli nosodāmas darbības, kas varētu diskreditēt LEVA. Dalībnieki rūpējas par pretkorupcijas normatīvā regulējuma un visu nodokļu savlaicīgu un pilnīgu nomaksu.
3.2. Atbildība. LEVA dalībnieki rūpējas par savu un asociācijas reputāciju un izvairās no darbībām, kas tieši vai netieši varētu to diskreditēt. Dalībniekiem ir jāveic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana parasti notiek, kad līdzekļi no nelegāliem avotiem tiek iekļauti likumīgos finanšu kanālus, lai tos slēptu vai padarītu tos likumīgus. LEVA dalībniekiem jāaizstāv labas ticības un reputācijas principi, palīdzot atklāt gadījumus, kas saistīti ar iespējamu naudas atmazgāšanu.
3.3. Atklātība. LEVA dalībnieki rūpējas, lai viņu darbības ir skaidras, caurskatāmas un saprotamas, un līdzdarbojas jebkuru neskaidrību vai aizdomu novēršanā. LEVA apņemas sniegt sabiedrībai pilnīgu un patiesu informāciju par sadarbību ar valsts iestādēm un panāktiem pozitīviem grozījumiem normatīvo aktu regulējumā, kas skar elektromateriālu vairumtirgotājus.
3.4. Cieņa un lojalitāte. LEVA dalībnieki rīcībā un publiskos izteikumos respektē viens otru un neveic darbības, kas varētu nepamatoti kaitēt to reputācijai. Dalībnieki rīkojas tikai likuma ietvaros. Gadījumā, ja LEVA dalībnieks piedalās iepirkumos, tam ir aizliegts veikt darbības, kas varētu veicināt konkursa vinnēšanu negodprātīgā veidā. Dalībnieki apņemas savstarpējos problēmjautājumus sākotnēji risināt koleģiāli, ievērojot konkurenci regulējošo normatīvo aktu ierobežojumus.
3.5. Konkurence. LEVA dalībnieki ievēro konkurences likuma un citu normatīvo aktu prasības godīgas konkurences ievērošanai. Dalībnieki tirgū konkurē atklāti un neatkarīgi. Neslēdz nekādas vienošanās par fiksētām cenām.
4. Citi jautājumi
4.1. Gadījumā, ja dalībnieks neievēro Ētikas kodeksa pamatprincipus, par viņu var iesniegt paziņojumu, norādot pārkāpuma veidu, LEVA valdei.
4.2. Paziņojumu izskata mēneša laikā no saņemšanas dienas, uzaicinot dalībnieka pārstāvi sniegt nepieciešamos paskaidrojumus.
Apstiprināts Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas sēdē 2021.gada 10. augustā
CPR kabeļu ugunsreakcijas darba grupa
Informējam, ka sekmīgi norit darbs pie Latvijas normatīvā regulējuma pilnveides, nosakot kādas ugunsreakcijas klases kabeļi pielietojami atkarībā no būvei izvirzītajām ugunsdrošības prasībām. Regulējumu plānots iekļaut LBN 201-15.
2021. g. 19. maijā. notikusi jau 3 darba grupas sanāksme, kura strādā pēc Ekonomikas ministrijas Latvijas Būvniecības padomes norīkojuma.
Darba Grupa ir izveidota lai atrastu labākos risinājumus būvniecības normatīvā regulējuma pilnveidošanai, cilvēku un īpašuma ugunsdrošības jomā pie iekšējas kabeļu un elektroinstalācijas būvizstrādājumu degšanās ēku ugunsgrēkā gadījumos , ņemot vērā ES Būvniecības Regulas (jeb CPR) prasības
Darba grupu veido 17 eksperti projektēšanas, būvniecības, elektroenerģētikas, ugunsdrošības, standartizācijas un regulēšanas jomā.
Grupas darbu koordinē elektroenerģētikas nozares asociāciju pārstāvji no LEVA kopā ar Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija LEEA
Ir spēkā standarts LVS 1062:2020
2020.g. 30. decembrī reģistrēts LVS standartizācijas tehniskajā komitejā LVS/STK 51 “Elektroenerģētika” izstrādātais un apstiprinātais standarts LVS 1062:2020 “450/750 V un mazāka nominālā sprieguma apaļie elektrības kabeļi ar speciālām ugunsreakcijas īpašībām (halogēnus nesaturošu izolāciju. Konstrukcijas un veiktspējas prasības”.
Izveidota komunikācija ar Latvijas Tirgotāju asociācija LTA
Izveidota LEVA komunikācija ar Latvijas Tirgotāju asociācija ( LTA )
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) dibināta 1912.gadā un tās darbība atjaunota 1994.gadā un pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu. Asociācijas uzdevums – sekmēt savu dalībnieku uzņēmumu nostiprināšanos un attīstību.
Notika tikšanas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču.
Puses apsprieda tirdzniecības nozares aktualitātes likumdošanas regulējumu un uzraudzību Energomarkējumu jomā un Dabas resursu un PVN nodokļu jautājumus no 2021. g.
Puses vienpratīs par ciešākas sadarbības un apmācības nepieciešamību veikalu apgaismojuma standartiem un labam praksēm.
Izveidota komunikācija ar Latvijas Būvinženieru savienība
Izveidota LEVA komunikācija ar Latvijas Būvinženieru savienība
Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ir brīvprātīga, profesionāla sabiedriska organizācija, kas apvieno vairāk kā 750 būvinženierus un darbojas Latvijas Republikā. LBS biedri ir inženieri, konstruktori, arhitekti, ceļu un tiltu speciālisti. LBS jau 12 gadu izdod praktisku ceļvedi būvniecībā žurnālu "Būvinženieris". Galvenās tēmas: Nozares jaunumi, tehnoloģijas un konstrukcijas, likumu un noteikumu prasības, atklājumi būvniecībā, intervijas, stāsti par būvēm un cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs.
Notika tikšanas ar Latvijas Būvinženieru savienības izpilddirektoru Ilmāru Leikumu un valdes priekšsēdētāja vietnieku Arti Dzirkali
Puses apsprieda Latvijas Būvniecības nozares aktualitātes likumdošanas regulējuma un nodokļu jautājumos
Izveidota komunikācija ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerība
Izveidota LEVA komunikācija ar neatkarīgo sabiedrisko organizāciju, kurā apvienojušies vairāk nekā trīsdesmit Latvijas lielākie būvuzņēmēji - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība
Notika tikšanas ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāju Gintu Miķeļsonu
Puses apsprieda Latvijas Būvniecības nozares aktualitātes likumdošanas regulējuma un nodokļu jautājumos.
Tuvojas zibens aktivitātes periods – kā pasargāt mājokli?
“Faktiski zibens ir īslaicīga elektriskās strāvas izlāde negaisa mākoņos, vai arī - starp mākoni un zemes virsmu. Šīs izlādes radītās strāvas spriegums ir mērāms vairākos miljonos voltu, un tās temperatūra sasniedz 30 000 grādus pēc Celsija skalas. Tā ir temperatūra, kas piecas reizes pārsniedz Saules virsmas temperatūru. Tāpēc nav brīnums, ka zibenim iesperot koka ēkā, tā momentā uzliesmo un deg ar vērienu,” skaidro Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija LEVA biedrs SIA “OBO Bettermann” zibens novadīšanas iekārtu eksperts Ģirts Dziedātājs NRA.lv rakstā:
https://nra.lv/praktiski/316383-tuvojas-zibens-aktivitates-periods-ka-pasargat-majokli.htm
#OBO #Bettermann #Latvijas #Elektromateriālu #Vairumtirgotāju #Asociācija #LEVA
Izveidota komunikācija ar LUA
Izveidota LEVA komunikācija ar LUA - Latvijas Ugunsdrošības asociāciju
Iniciatīvu ieviest kabeļu klasifikācijas normas atbalsta arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija (LEEA)
Ar prieku informējam, ka mūsu iniciatīvu
ieviest kabeļu klasifikācijas normas Latvijā, par ko rakstījām atklāto
vēstuli Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, atbalsta arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku
Asociācija (LEEA), kura par šo aktuālo jautājumu arī ir nosūtījusi vēstuli
Ekonomikas ministrijai. LEEA ir ļoti nopietna nozares organizācija, ar kuras
viedokli valsts un atbildīgās amatpersonas nevar nerēķināties, jo uz šo brīdi
LEEA ietilpst 55 juridiskas un 200 fiziskās personas, kuru kopējais bruto
apgrozījums gadā pārsniedz 1,28 miljardus eiro.
Tādēļ liels paldies kolēģiem par atbalstu! Pašu
vēstuli varat izlasīt zemāk.
Latvijas
Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas
vēstule Ekonomikas Ministrijai
Par LBN 261-15 normatīvā regulējuma pilnveidi
Ekonomikas ministrijai
Brīvības iela 55
LV-1519
E-pasts: [email protected]
Par LBN 261-15 normatīvā regulējuma pilnveidi
Pamatojoties uz biedrības “Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija” (turpmāk – LEVA) publiski pausto aicinājumu, kurā pausts ierosinājums par nepieciešamību pārskatīt Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija", nosakot tajā jaunas prasības elektroenerģijas iekštelpās lietojamo kabeļu ugunsdrošības īpašībām biedrība “Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija” (turpmāk – LEEA) informē, ka atbalsta asociācijas LEVA iniciatīvu un pievienojas tās aicinājumam turpināt darbu pie ēku elektroinstalācijas būvmateriālu standartu pilnveidošanas. LEEA arī pauž gatavību savas kompetences ietvaros un iespēju robežās sniegt nepieciešamo atbalstu un informāciju turpmākajai normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanai.
LEEA ekspertu vērtējumā, ēku, it īpaši dzīvojamo ēku iekšējās elektroinstalācijas normatīvu mērķtiecīga un savlaicīga pilnveidošana ir būtiska un pamatota no vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, Ekonomikas ministrijai kā par valsts mājokļu politiku atbildīgajai institūcijai pēdējo gadu laikā ir izdevies būtiski veicināt un uzlabot iedzīvotāju izpratni par mājokļu renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību. Vienlaikus tehniskie apsvērumi diktē to, ka daudzos gadījumos ir ekonomiski racionāli un pat no drošības apsvērumiem pat vitāli nepieciešami vienlaikus ar mājas renovāciju veikt arī mājas kopējās un individuālās elektroapgādes sistēmas diagnostiku, remontu vai nomaiņu. Otrkārt, elektroenerģijas projektēšanas un montāžas nozares ekspertu pieredze liecina par to, ka būtiskā daļā ēku Latvijā, it īpaši dzīvojamajā sektorā, kopējais elektroinstalāciju tehniskais stāvoklis nereti ir neapmierinošs, kas ir saistīts ar elektroapgādes sistēmas elementu vecumu, kļūdainu ekspluatāciju no mājokļu īpašnieku puses.
Ņemot to vērā, ir pamats prognozēt, ka turpinoties mājokļu renovācijas aktivitātei, kā arī pieaugot vidējajam mājokļu vecumam, jau tuvākajos gados pieaugs iedzīvotāju interese par elektroinstalācijas sistēmu remontu un nomaiņu, tāpēc ir būtiski samazināt riskus māju īpašniekiem un darbu izpildītajiem informācijas elektroinstalācijas iekārtošanai pielietot iekārtas un izejmateriālus, kuri tehniskās īpašības nav piemērotas pielietojumam dzīvojamajās telpās.
Balstoties uz LEEA biedru pieredzi, atšķirībā no, piemēram, ražojošiem uzņēmumiem, kuri elektromontāžas darbos galvenokārt izmanto sertificētu būvuzņēmumu un būvspeciālistu pakalpojumus un materiālu izvēlē var paļauties uz pakalpojuma sniedzēja augstu kompetenci, mājsaimniecības salīdzinoši biežāk elektroinstalācijas būvniecības vai renovācijas darbus veic, nepārliecinoties par darbu veicēja profesionālo kompetenci, neveicot iepriekšēju elektrosistēmas projektēšanu, kā arī nav informētas par nepieciešamību izvēlēties konkrētiem apstākļiem piemērotus elektroinstalācijas izejmateriālus un iekārtas. Līdz ar to, uzskatām, normatīvo prasību pilnveidošana būtu vērtējams kā būtisks solis, lai aizsargātu tieši no kompetences un drošības viedokļa mazāk aizsargātos mājokļu lietotājus.
Ar cieņu,
LEEA izpilddirektors
Gunārs Valdmanis
5.03.2020
Atklātā vēstule ekonomikas ministram Ralfam Nemiro
Latvijas likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no “A” līdz “F” (kur “A” ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet “F” ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.
Godātais ministra kungs!
Īsi pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Zolitūdes traģēdijas lietā, kurā pirms sešiem gadiem, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, domājams, arī Jums, kā tās ministrijas vadītājam, kas atbildīga par dažādu būvnormatīvu izstrādi, ir skaidrs, ka diezin vai pie vainas šajā traģēdijā būs bijis viens pats būvinženieris.
Visdrīzāk sava daļa vainas (vismaz morāli) jāuzņemas arī likumdevējiem un tiem, kas Latvijā izstrādā dažādus būvnormatīvus.
Atgādināsim, ka Zolitūdes traģēdija nav pirmā. Pirms 13 gadiem ugunsnelaimē, kas izcēlās sociālās aprūpes centrā "Reģi" (Alsungas pagastā), dēļ elektroinstalācijas dzīvību zaudēja 26 pansionāta iemītnieki. Arī toreiz atbildīgās institūcijas vainoja pretlikumīgu, nepareizu un nesaskaņotu būvniecību. Taču mēs, Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA), kas pārstāv lielākos elektromateriālu vairumtirdzniecības nozares uzņēmumus valstī, šo problēmu redzam pilnīgi savādāk. Vēl vairāk – mēs jau gadiem ilgi regulāri vēršamies Ekonomikas ministrijā, mēģinot situāciju mainīt, lai to uzlabotu vismaz vienā – kabeļu drošības jomā. Diemžēl ar tām ierēdņu "dzirdīgajām ausīm" mums pagaidām veicas ne visai labi.
Iespējams, ka tikko pasludinātais spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, par kuru Jūsu pārstāvētā partija (KPV LV) pirms vēlēšanām ieņēma tik stingru pozīciju vainīgo meklēšanā un sodīšanā, ļaus mums vērst uzmanību uz vismaz vienu pašas Ekonomikas ministrijas neizpildīto "mājas darbu", dēļ kura Latvija attiecībā pret visu pārējo Eiropas Savienību (ES) šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā.
Runa ir par Eiropas Savienības regulas Nr. 305/2011 ieviešanu, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Un, lai arī uz kopš 2017. gada 1. jūlija regula Latvijā skaitās it kā juridiski ieviesta, tomēr tā vēl joprojām darbojas tikai formāli!
Praksē tas nozīmē, ka, izceļoties ugunsgrēkam dēļ elektroinstalācijas vēl vienā tādā pašā "Reģu" pansionātā, arī tās iestādes iemītnieki visdrīzāk nosmaks dūmos, jo tieši to pieļauj esošie būvnormatīvi. Saskaņā ar Eiropā veiktajiem pētījumiem un asociācijas rīcībā esošajiem datiem – zemās kvalitātes kabeļu degšana (kuri drošības ziņā šobrīd nav nekādi klasificēti) var pat vienas minūtes laikā piedūmot telpu tik stipri, ka tajā esošie cilvēki nevarēs atrast izeju. Kur nu vēl tad, ja ugunsgrēks notiek, piemēram, naktī un jārēķinās vēl ar miegu, paniku un citiem blakus faktoriem, kas cilvēku glābšanu padara tikai sarežģītāku.
Patiesībā iespējamība, ka šāda traģēdija varētu atkārtoties ir diezgan liela, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālā statistika liecina, ka 2019. gadā vien Latvijā reģistrēti 1366 negadījumi, ko izraisījušas dažādas elektroierīces un iekārtas (tajā skaitā 929 īssavienojumi). Iepriekšējos gados statistika ir līdzīga. Tādēļ vidēji tie ir trīs reģistrētie negadījumi diennaktī, kas saistīti ar elektrību. Nereģistrēto negadījumu skaits, kas nav izraisījuši nekādas sekas, noteikti ir daudzkārt lielāks. Taču potenciāli jebkurš īssavienojums var kļūt pa iemeslu jaunai traģēdijai, kurā atkal nāksies meklēt vainīgos.
Protams, vainot atkal jau varēs vienu elektriķi vai kādu nesaskaņotu būvatļauju, lai gan patiesais iemesls cilvēku bojāejai būs tieši Ekonomikas ministrijas vēl kopš 2017. gada neveiktā kabeļu klasifikācija. Šodien Latvijā vienas un tās pašas drošības klases kabeli var izmantot kā vistu kūtī, tā arī veco ļaužu pansionātā vai bērnudārzā. Turklāt visdrīzāk, ka vistu kūtī kabelis būs labāks, jo tā celtniecību pasūta uzņēmējs, kurš ir ieinteresēts, lai viņa vistas nenosmaktu dūmos, bet bērnudārza celtniecību regulē Publisko iepirkumu likums, kur kabeļu izvēli nosaka nevis bērnu drošība, bet gan lētākā cena.
Kas tad ministrijas ierēdņiem īsti bija jāizdara un ko viņi vēl līdz šim nav paveikuši?
Latvijas likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no "A" līdz "F" (kur "A" ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet "F" ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.
Diemžēl Latvijā standarti formāli ir ieviesti, taču normas nav noteiktas līdz pat šīs vēstules tapšanas brīdim. Tas nozīmē, ka formāli var izmantot jebkādus kabeļus jebkādas nozīmes ēkās, atbilstoši vecajiem noteikumiem, kādi tie bija Latvijā līdz 2017. gadam. Respektīvi – nekādi!
Teorētiski būvuzraugiem ir jāprasa kabeļu deklarācijas, kas atbilst jaunajai būvmateriālu regulai (CPR) un kurām ir jābūt balstītām uz laboratoriskiem pētījumiem. Taču, tā kā Latvijā šai regulai nav noteiktas normas, tad faktiski der jebkuras deklarācijas, kuru vienīgais nosacījums ir tāds, ka tās nedrīkst būt "vecās deklarācijas".
Uz šo dienu pareiza kabeļu klasifikācija ir ieviesta pilnīgi visās ES valstīs, izņemot Latviju, kura gan "īpaši rūpējas" par sabiedrisko ēku drošību, integrējot dažādas modernas un digitālās sistēmas būvprojektu saskaņošanai, bet nu jau trīs gadus nekādi neatrod laiku, lai apstiprinātu pāris lapas ar normatīvajiem aktiem un dažām elementārām formulām, kas regulē minētas kabeļu normas. Turklāt šīs normas uz pašreizējo brīdi ir pilnībā pārbaudītas un tiek veiksmīgi pielietotas ne vien mūsu tuvākajās Baltijas kaimiņvalstīs, bet arī pārējā Eiropā.
Vēl vairāk – Latvija attiecībā pret kaimiņvalstīm un citām ES valstīm ir nostādīta neapskaužamā situācijā, jo tieši dēļ nepilnīgajiem būvnormatīviem mēs iepērkam dārgākus, taču nekvalitatīvākus produktus, padarot savu valsti par īstu izgāztuvi visur citur Eiropā izbrāķētajiem kabeļiem. Turklāt, ļaujot uz sava rēķina vēl piedevām nopelnīt.
Mēs nezinām, kas pie tā ir vainīgs – nupat atlaistais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ar kuru esam iepriekš tikušies un runājuši par šo jautājumu, kāds no viņa padotajiem, kuram visu citu ministrijas vērienīgo ieceru un projektu realizācijas gaitā nav atradies pietiekami daudz laika, lai veltītu uzmanību šim salīdzinoši vienkāršajam un necilajam jautājumam. Taču, neskatoties uz to, ka asociācija pēdējā gada laikā par šo problēmu ministrijas ierēdņiem atgādina aptuveni reizi mēnesī, situācija ir izveidojusies tāda, ka pašlaik esam spiesti vērsties pie Jums personīgi, lai noskaidrotu, vai tā ir ierēdņu nolaidība (kas atkal jau būtu jāvērtē ministram) vai tomēr ministrijas oficiālā nostāja – gadiem apzināti kavēt Eiropas Savienības praktisku regulu ieviešanu Latvijā?
Jebkurā gadījumā – Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) vēl joprojām vēlas rast risinājumus sadarbībai, tādēļ aicina ministru uz tikšanos klātienē, lai apspriestu radušos situāciju. Tāpat asociācija apliecina, ka ir gatava atbalstīt ministriju un tās pārstāvjus centienos veicināt Latvijas būvnormatīvu padarīšanu par vēl vairāk vērstiem uz iedzīvotāju drošību, kā arī vajadzības gadījumā nosūtīt visus vajadzīgos dokumentus kabeļu klasifikācijas procesa paātrināšanai kā pašam ministram personīgi, tā arī par šo jautājumu atbildīgajiem būvniecības nozares ierēdņiem.
Rīgā, 2020. gada 21. februārī.
Ar cieņu – Kristaps Bleija,
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas (LEVA)
valdes priekšsēdētājs
Asociācija rosina reversā PVN atjaunošanai izmantot Polijas modeli
Foto: Steve Johnson, Canva
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) rosina reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanai izmantot Polijas modeli, attiecinot šo kārtību uz būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm. Asociācija vērš uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir ieviests un darbojas PVN dalītā maksājuma modelis, par ko jau pirms vairākiem gadiem tika veikts teorētisks pētījums arī Latvijā.
Asociācijas locekļi ir pārliecināti, ka šis
modelis ir pierādījis sevi praksē, un tāpēc ir piemērojams arī Latvijai.
Savukārt citi modeļi, kas pašlaik valstī tiek oficiāli izskatīti, ilgtermiņā
var radīt nopietnas problēmas kā uzņēmējdarbībai, tā arī Latvijas ekonomikai kopumā.
LEVA biedri, kuru kopējais neto apgrozījums
ik gadu ir ap 500 miljoniem eiro un kuri apgādā ar elektromateriāliem valstij
stratēģiski svarīgos būvniecības un elektroenerģētikas tautsaimniecības
sektorus, savu viedokli ir nosūtījuši oficiālā vēstulē Valsts ieņēmumu
dienestam (VID).
“Lietas būtība ir tāda, ka krāpšanās
ierobežošanai reversā PVN maksāšanas kārtība mūsu nozarē bija piemērota, lai
ierobežotu fiktīvus darījumus, “pazudušos” tirgotājus un “karuseļveida” shēmas.
Problēma radās, jo Eiropas Komisija (EK) šīs maksāšanas kārtības ieviešanai
nepiekrita, tāpēc Latvijai vairākās jomās tā bija jāatceļ, atgriežoties pie
parastās PVN maksāšanas kārtības. Mums ir zināms, ka līdzīgu preču piegādēm
Polijā darbojas dalītā maksājuma modelis, kas pēc būtības ir līdzīgs reversajai
PVN maksāšanas kārtībai. Un līdz ar to ir radīts precedents, lai Finanšu
ministrija varētu lūgt ieviest analoģisku kārtību arī pie mums Latvijā,” skaidro
LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs.
Kolēģa viedoklim pievienojas arī LEVA valdes loceklis Valērijs Bariševs,
uzsverot, ka: “Latvijai viennozīmīgi ir vajadzīga tāda PVN maksāšanas kārtība,
kas maksimāli ierobežo krāpšanās risku un ēnu ekonomiku visās nozarēs, ne tikai
būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegāžu jomā. Protams, sadarbojoties
kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai, ir jāmeklē iespējami daudz alternatīvu
risinājumu PVN izkrāpšanas novēršanai, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī sistēma
strādā, un ir pierādījusi sevi praksē – kā iepriekš Latvijā, tā arī šobrīd
Polijā.” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs
Juris Ivanovs.
Biedrība kopumā atbalsta Finanšu
ministrijas (FM) un VID centienus atjaunot reverso PVN aprēķināšanas kārtību
būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm, taču šobrīd tiek piedāvāti
izskatīšanai četri iespējamie dalītā maksājuma modeļi, no kuriem trīs asociācijai
šķiet nepieņemami, jo var kaitēt ne tikai elektromateriālu tirdzniecības
nozarei, bet arī valsts ekonomikai kopumā.
Pati asociācija iestājas par to modeli,
kuru izmantojot, materiālu pircējs veic maksājumu divos pārdevēja kontos
vienlaikus – apmaksājot pirkuma pamatsummu vienā kontā, bet pievienotās
vērtības nodokli (PVN) otrā – bloķētajā pārdevēja kontā. Tieši tāds modelis
pašlaik arī ir ieviests un kādu laiku jau veiksmīgi darbojas Polijā.
Tādēļ LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps
Bleija vērš īpašu uzmanību uz faktu, ka diemžēl pārējiem trīs modeļiem, no
kuriem vienu atbalsta VID, bet kuri pamatā atšķiras vien ar to, kura no
darījumā iesaistītajām pusēm un kurā (bloķētajā vai Valsts kases) kontā maksā
dalītā maksājuma PVN daļu, ir dažādas nepilnības, kas valstij atspēlēsies
ilgtermiņā un atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā: “Šīs
nepilnības ietver sevī gan iespējamos krāpšanas gadījumus, kas var tikt plaši
pielietoti attiecībā pret elektromateriālu piegādātājiem, gan apgrozāmo līdzekļu
iesaldēšanu, kas nereti spēlē izšķirošu lomu uzņēmējdarbībā, gan iespējamo
piegādes darījumu pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, kas vērojama jau pašlaik pie
esošā modeļa, gan arī daudzus citus aspektus, kurus mūsu speciālisti klātienē
būtu gatavi argumentēti izskaidrot VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.”
“Augstu vērtējam VID centienus radīt
perfektu nodokļu iekasēšanas sistēmu, bet iestājamies par to, lai atbildība par
valsts ekonomikas attīstību gultos ne vien uz uzņēmēju, bet arī valsts un nodokļu
iekasētāju pleciem. Lai nebūtu tā, ka mēģinot izgudrot jaunu riteni, mēs
iešaujam paši sev kājā, un beigās nāksies domāt jaunus nodokļus, jo esošo
iekasēšanas kārtība būs novedusi pie bankrota veselas uzņēmējdarbības nozares,
padarot kaimiņvalstis par konkurētspējīgākām arī tajās jomās, kurās šobrīd vēl
esam priekšā,” saka LEVA valdes
priekšsēdētājs Kristaps Bleija.
Augstas veiktspējas kabeļi glābj dzīvības
PVC kabeļu degšanas gadījumā VIENAS MINŪTES laikā vadi var tā piedūmot telpu, ka cilvēks fiziski neredz, uz kurieni viņam ir jāiet, lai paglābtos no dūmiem
Noskatieties jaunāko videoklipu: https://www.youtube.com/watch?v=u7sy4Iawf28
Paldies, Aitäh Prysmian Group Baltics AS!
LEVA, LIKTA un LEEA tikšanās Gudra Latvija
Janvāra sākumā projekta Diginno BSR un kampaņas #GudrāLatvija ietvaros Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) tikās ar Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija un Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija LEVA , lai pārrunātu nozaru digitalizācijas līmeni un biznesa vajadzības tehnoloģiju ieviešanā. Plānojot sadarbību uzņēmumu digitālās pārveides atbalstam, puses pārrunāja:
- LEEA un LEVA iesaisti, aicinot asociāciju biedrus novērtēt savu digitālo briedumu: https://www.gudralatvija.lv/
- Rezultātu apkopošanu un salīdzināšanu nozares uzņēmumiem
- Semināru organizēšanu DIGINNO projekta ietvaros, kuros iepazīstinās nozares uzņēmumus ar tiem nepieciešamākajiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem.
Vairāk par projektu Diginno BSR: ej.uz/DIGINNOBSR
Uzzini savu digitālo briedumu: https://www.gudralatvija.lv/
#DigitalTransformation #INTERREGBSR #GudraLatvija
Jaunāks vietnes Europacable videoklips
Augstas veiktspējas #kabeļi glābj dzīvības!
Noskatieties jaunāko vietnes Europacable videoklipu:
Izveidota komunikācija ar LAA
