Asociācija rosina reversā PVN atjaunošanai izmantot Polijas modeli
Foto: Steve Johnson, Canva
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) rosina reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanai izmantot Polijas modeli, attiecinot šo kārtību uz būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm. Asociācija vērš uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir ieviests un darbojas PVN dalītā maksājuma modelis, par ko jau pirms vairākiem gadiem tika veikts teorētisks pētījums arī Latvijā.
Asociācijas locekļi ir pārliecināti, ka šis
modelis ir pierādījis sevi praksē, un tāpēc ir piemērojams arī Latvijai.
Savukārt citi modeļi, kas pašlaik valstī tiek oficiāli izskatīti, ilgtermiņā
var radīt nopietnas problēmas kā uzņēmējdarbībai, tā arī Latvijas ekonomikai kopumā.
LEVA biedri, kuru kopējais neto apgrozījums
ik gadu ir ap 500 miljoniem eiro un kuri apgādā ar elektromateriāliem valstij
stratēģiski svarīgos būvniecības un elektroenerģētikas tautsaimniecības
sektorus, savu viedokli ir nosūtījuši oficiālā vēstulē Valsts ieņēmumu
dienestam (VID).
“Lietas būtība ir tāda, ka krāpšanās
ierobežošanai reversā PVN maksāšanas kārtība mūsu nozarē bija piemērota, lai
ierobežotu fiktīvus darījumus, “pazudušos” tirgotājus un “karuseļveida” shēmas.
Problēma radās, jo Eiropas Komisija (EK) šīs maksāšanas kārtības ieviešanai
nepiekrita, tāpēc Latvijai vairākās jomās tā bija jāatceļ, atgriežoties pie
parastās PVN maksāšanas kārtības. Mums ir zināms, ka līdzīgu preču piegādēm
Polijā darbojas dalītā maksājuma modelis, kas pēc būtības ir līdzīgs reversajai
PVN maksāšanas kārtībai. Un līdz ar to ir radīts precedents, lai Finanšu
ministrija varētu lūgt ieviest analoģisku kārtību arī pie mums Latvijā,” skaidro
LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs.
Kolēģa viedoklim pievienojas arī LEVA valdes loceklis Valērijs Bariševs,
uzsverot, ka: “Latvijai viennozīmīgi ir vajadzīga tāda PVN maksāšanas kārtība,
kas maksimāli ierobežo krāpšanās risku un ēnu ekonomiku visās nozarēs, ne tikai
būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegāžu jomā. Protams, sadarbojoties
kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai, ir jāmeklē iespējami daudz alternatīvu
risinājumu PVN izkrāpšanas novēršanai, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī sistēma
strādā, un ir pierādījusi sevi praksē – kā iepriekš Latvijā, tā arī šobrīd
Polijā.” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs
Juris Ivanovs.
Biedrība kopumā atbalsta Finanšu
ministrijas (FM) un VID centienus atjaunot reverso PVN aprēķināšanas kārtību
būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm, taču šobrīd tiek piedāvāti
izskatīšanai četri iespējamie dalītā maksājuma modeļi, no kuriem trīs asociācijai
šķiet nepieņemami, jo var kaitēt ne tikai elektromateriālu tirdzniecības
nozarei, bet arī valsts ekonomikai kopumā.
Pati asociācija iestājas par to modeli,
kuru izmantojot, materiālu pircējs veic maksājumu divos pārdevēja kontos
vienlaikus – apmaksājot pirkuma pamatsummu vienā kontā, bet pievienotās
vērtības nodokli (PVN) otrā – bloķētajā pārdevēja kontā. Tieši tāds modelis
pašlaik arī ir ieviests un kādu laiku jau veiksmīgi darbojas Polijā.
Tādēļ LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps
Bleija vērš īpašu uzmanību uz faktu, ka diemžēl pārējiem trīs modeļiem, no
kuriem vienu atbalsta VID, bet kuri pamatā atšķiras vien ar to, kura no
darījumā iesaistītajām pusēm un kurā (bloķētajā vai Valsts kases) kontā maksā
dalītā maksājuma PVN daļu, ir dažādas nepilnības, kas valstij atspēlēsies
ilgtermiņā un atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā: “Šīs
nepilnības ietver sevī gan iespējamos krāpšanas gadījumus, kas var tikt plaši
pielietoti attiecībā pret elektromateriālu piegādātājiem, gan apgrozāmo līdzekļu
iesaldēšanu, kas nereti spēlē izšķirošu lomu uzņēmējdarbībā, gan iespējamo
piegādes darījumu pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, kas vērojama jau pašlaik pie
esošā modeļa, gan arī daudzus citus aspektus, kurus mūsu speciālisti klātienē
būtu gatavi argumentēti izskaidrot VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.”
“Augstu vērtējam VID centienus radīt
perfektu nodokļu iekasēšanas sistēmu, bet iestājamies par to, lai atbildība par
valsts ekonomikas attīstību gultos ne vien uz uzņēmēju, bet arī valsts un nodokļu
iekasētāju pleciem. Lai nebūtu tā, ka mēģinot izgudrot jaunu riteni, mēs
iešaujam paši sev kājā, un beigās nāksies domāt jaunus nodokļus, jo esošo
iekasēšanas kārtība būs novedusi pie bankrota veselas uzņēmējdarbības nozares,
padarot kaimiņvalstis par konkurētspējīgākām arī tajās jomās, kurās šobrīd vēl
esam priekšā,” saka LEVA valdes
priekšsēdētājs Kristaps Bleija.