Iniciatīvu ieviest kabeļu klasifikācijas normas atbalsta arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija (LEEA)

Ar prieku informējam, ka mūsu iniciatīvu ieviest kabeļu klasifikācijas normas Latvijā, par ko rakstījām atklāto vēstuli Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, atbalsta arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija (LEEA), kura par šo aktuālo jautājumu arī ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai. LEEA ir ļoti nopietna nozares organizācija, ar kuras viedokli valsts un atbildīgās amatpersonas nevar nerēķināties, jo uz šo brīdi LEEA ietilpst 55 juridiskas un 200 fiziskās personas, kuru kopējais bruto apgrozījums gadā pārsniedz 1,28 miljardus eiro.

Tādēļ liels paldies kolēģiem par atbalstu! Pašu vēstuli varat izlasīt zemāk.

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācijas
vēstule Ekonomikas Ministrijai
Par LBN 261-15 normatīvā regulējuma pilnveidi

Ekonomikas ministrijai
Brīvības iela 55
LV-1519
E-pasts: pasts@em.gov.lv

Par LBN 261-15 normatīvā regulējuma pilnveidi

Pamatojoties uz biedrības “Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija” (turpmāk – LEVA) publiski pausto aicinājumu, kurā pausts ierosinājums par nepieciešamību pārskatīt Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija", nosakot tajā jaunas prasības elektroenerģijas iekštelpās lietojamo kabeļu ugunsdrošības īpašībām  biedrība “Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija” (turpmāk – LEEA) informē, ka atbalsta asociācijas LEVA iniciatīvu un pievienojas tās aicinājumam turpināt darbu pie ēku elektroinstalācijas būvmateriālu standartu pilnveidošanas. LEEA arī pauž gatavību savas kompetences ietvaros un iespēju robežās sniegt nepieciešamo atbalstu un informāciju turpmākajai normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanai.

LEEA ekspertu vērtējumā, ēku, it īpaši dzīvojamo ēku iekšējās elektroinstalācijas normatīvu mērķtiecīga un savlaicīga pilnveidošana ir būtiska un pamatota no vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, Ekonomikas ministrijai kā par valsts mājokļu politiku atbildīgajai institūcijai pēdējo gadu laikā ir izdevies būtiski veicināt un uzlabot iedzīvotāju izpratni par mājokļu renovācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību. Vienlaikus tehniskie apsvērumi diktē to, ka daudzos gadījumos ir ekonomiski racionāli un pat no drošības apsvērumiem pat vitāli nepieciešami vienlaikus ar mājas renovāciju veikt arī mājas kopējās un individuālās elektroapgādes sistēmas diagnostiku, remontu vai nomaiņu. Otrkārt, elektroenerģijas projektēšanas un montāžas nozares ekspertu pieredze liecina par to, ka būtiskā daļā ēku Latvijā, it īpaši dzīvojamajā sektorā, kopējais elektroinstalāciju tehniskais stāvoklis nereti ir neapmierinošs, kas ir saistīts ar elektroapgādes sistēmas elementu vecumu, kļūdainu ekspluatāciju no mājokļu īpašnieku puses.

Ņemot to vērā, ir pamats prognozēt, ka turpinoties mājokļu renovācijas aktivitātei, kā arī pieaugot vidējajam mājokļu vecumam, jau tuvākajos gados pieaugs iedzīvotāju interese par elektroinstalācijas sistēmu remontu un nomaiņu, tāpēc ir būtiski samazināt riskus māju īpašniekiem un darbu izpildītajiem informācijas elektroinstalācijas iekārtošanai pielietot iekārtas un izejmateriālus, kuri tehniskās īpašības nav piemērotas pielietojumam dzīvojamajās telpās.

Balstoties uz LEEA biedru pieredzi, atšķirībā no, piemēram, ražojošiem uzņēmumiem, kuri elektromontāžas darbos galvenokārt izmanto sertificētu būvuzņēmumu un būvspeciālistu pakalpojumus un materiālu izvēlē var paļauties uz pakalpojuma sniedzēja augstu kompetenci, mājsaimniecības salīdzinoši biežāk elektroinstalācijas būvniecības vai renovācijas darbus veic, nepārliecinoties par darbu veicēja profesionālo kompetenci, neveicot iepriekšēju elektrosistēmas projektēšanu, kā arī nav informētas par nepieciešamību izvēlēties konkrētiem apstākļiem piemērotus elektroinstalācijas izejmateriālus un iekārtas. Līdz ar to, uzskatām, normatīvo prasību pilnveidošana būtu vērtējams kā būtisks solis, lai aizsargātu tieši no kompetences un drošības viedokļa mazāk aizsargātos mājokļu lietotājus.

Ar cieņu,

LEEA izpilddirektors

Gunārs Valdmanis

 5.03.2020

pdf

Atklātā vēstule ekonomikas ministram Ralfam Nemiro

Latvijas likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no “A” līdz “F” (kur “A” ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet “F” ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.

Godātais ministra kungs!

Īsi pēc tiesas sprieduma pasludināšanas Zolitūdes traģēdijas lietā, kurā pirms sešiem gadiem, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, domājams, arī Jums, kā tās ministrijas vadītājam, kas atbildīga par dažādu būvnormatīvu izstrādi, ir skaidrs, ka diezin vai pie vainas šajā traģēdijā būs bijis viens pats būvinženieris. 

Visdrīzāk sava daļa vainas (vismaz morāli) jāuzņemas arī likumdevējiem un tiem, kas Latvijā izstrādā dažādus būvnormatīvus.

Atgādināsim, ka Zolitūdes traģēdija nav pirmā. Pirms 13 gadiem ugunsnelaimē, kas izcēlās sociālās aprūpes centrā "Reģi" (Alsungas pagastā), dēļ elektroinstalācijas dzīvību zaudēja 26 pansionāta iemītnieki. Arī toreiz atbildīgās institūcijas vainoja pretlikumīgu, nepareizu un nesaskaņotu būvniecību. Taču mēs, Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA), kas pārstāv lielākos elektromateriālu vairumtirdzniecības nozares uzņēmumus valstī, šo problēmu redzam pilnīgi savādāk. Vēl vairāk – mēs jau gadiem ilgi regulāri vēršamies Ekonomikas ministrijā, mēģinot situāciju mainīt, lai to uzlabotu vismaz vienā – kabeļu drošības jomā. Diemžēl ar tām ierēdņu "dzirdīgajām ausīm" mums pagaidām veicas ne visai labi.

Iespējams, ka tikko pasludinātais spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā, par kuru Jūsu pārstāvētā partija (KPV LV) pirms vēlēšanām ieņēma tik stingru pozīciju vainīgo meklēšanā un sodīšanā, ļaus mums vērst uzmanību uz vismaz vienu pašas Ekonomikas ministrijas neizpildīto "mājas darbu", dēļ kura Latvija attiecībā pret visu pārējo Eiropas Savienību (ES) šobrīd atrodas neapskaužamā situācijā.

Runa ir par Eiropas Savienības regulas Nr. 305/2011 ieviešanu, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Un, lai arī uz kopš 2017. gada 1. jūlija regula Latvijā skaitās it kā juridiski ieviesta, tomēr tā vēl joprojām darbojas tikai formāli!

Praksē tas nozīmē, ka, izceļoties ugunsgrēkam dēļ elektroinstalācijas vēl vienā tādā pašā "Reģu" pansionātā, arī tās iestādes iemītnieki visdrīzāk nosmaks dūmos, jo tieši to pieļauj esošie būvnormatīvi. Saskaņā ar Eiropā veiktajiem pētījumiem un asociācijas rīcībā esošajiem datiem – zemās kvalitātes kabeļu degšana (kuri drošības ziņā šobrīd nav nekādi klasificēti) var pat vienas minūtes laikā piedūmot telpu tik stipri, ka tajā esošie cilvēki nevarēs atrast izeju. Kur nu vēl tad, ja ugunsgrēks notiek, piemēram, naktī un jārēķinās vēl ar miegu, paniku un citiem blakus faktoriem, kas cilvēku glābšanu padara tikai sarežģītāku.

Patiesībā iespējamība, ka šāda traģēdija varētu atkārtoties ir diezgan liela, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) oficiālā statistika liecina, ka 2019. gadā vien Latvijā reģistrēti 1366 negadījumi, ko izraisījušas dažādas elektroierīces un iekārtas (tajā skaitā 929 īssavienojumi). Iepriekšējos gados statistika ir līdzīga. Tādēļ vidēji tie ir trīs reģistrētie negadījumi diennaktī, kas saistīti ar elektrību. Nereģistrēto negadījumu skaits, kas nav izraisījuši nekādas sekas, noteikti ir daudzkārt lielāks. Taču potenciāli jebkurš īssavienojums var kļūt pa iemeslu jaunai traģēdijai, kurā atkal nāksies meklēt vainīgos.

Protams, vainot atkal jau varēs vienu elektriķi vai kādu nesaskaņotu būvatļauju, lai gan patiesais iemesls cilvēku bojāejai būs tieši Ekonomikas ministrijas vēl kopš 2017. gada neveiktā kabeļu klasifikācija. Šodien Latvijā vienas un tās pašas drošības klases kabeli var izmantot kā vistu kūtī, tā arī veco ļaužu pansionātā vai bērnudārzā. Turklāt visdrīzāk, ka vistu kūtī kabelis būs labāks, jo tā celtniecību pasūta uzņēmējs, kurš ir ieinteresēts, lai viņa vistas nenosmaktu dūmos, bet bērnudārza celtniecību regulē Publisko iepirkumu likums, kur kabeļu izvēli nosaka nevis bērnu drošība, bet gan lētākā cena.

Kas tad ministrijas ierēdņiem īsti bija jāizdara un ko viņi vēl līdz šim nav paveikuši?

Latvijas likumdevēju uzdevums bija noteikt, kādas normas kabeļiem piemērot Latvijā un izziņot tās līdz 2017. gada 1. jūlijam. Faktiski valstij bija jāpasaka, kādās ēkās un ko var pielietot drošības kategorijās no "A" līdz "F" (kur "A" ir augstākās kvalitātes un drošības kabelis, bet "F" ir zemākās kvalitātes produkts). Līdzīgi kā tas uz to brīdi tika izdarīts citās tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.

Diemžēl Latvijā standarti formāli ir ieviesti, taču normas nav noteiktas līdz pat šīs vēstules tapšanas brīdim. Tas nozīmē, ka formāli var izmantot jebkādus kabeļus jebkādas nozīmes ēkās, atbilstoši vecajiem noteikumiem, kādi tie bija Latvijā līdz 2017. gadam. Respektīvi – nekādi!

Teorētiski būvuzraugiem ir jāprasa kabeļu deklarācijas, kas atbilst jaunajai būvmateriālu regulai (CPR) un kurām ir jābūt balstītām uz laboratoriskiem pētījumiem. Taču, tā kā Latvijā šai regulai nav noteiktas normas, tad faktiski der jebkuras deklarācijas, kuru vienīgais nosacījums ir tāds, ka tās nedrīkst būt "vecās deklarācijas".

Uz šo dienu pareiza kabeļu klasifikācija ir ieviesta pilnīgi visās ES valstīs, izņemot Latviju, kura gan "īpaši rūpējas" par sabiedrisko ēku drošību, integrējot dažādas modernas un digitālās sistēmas būvprojektu saskaņošanai, bet nu jau trīs gadus nekādi neatrod laiku, lai apstiprinātu pāris lapas ar normatīvajiem aktiem un dažām elementārām formulām, kas regulē minētas kabeļu normas. Turklāt šīs normas uz pašreizējo brīdi ir pilnībā pārbaudītas un tiek veiksmīgi pielietotas ne vien mūsu tuvākajās Baltijas kaimiņvalstīs, bet arī pārējā Eiropā.

Vēl vairāk – Latvija attiecībā pret kaimiņvalstīm un citām ES valstīm ir nostādīta neapskaužamā situācijā, jo tieši dēļ nepilnīgajiem būvnormatīviem mēs iepērkam dārgākus, taču nekvalitatīvākus produktus, padarot savu valsti par īstu izgāztuvi visur citur Eiropā izbrāķētajiem kabeļiem. Turklāt, ļaujot uz sava rēķina vēl piedevām nopelnīt.

Mēs nezinām, kas pie tā ir vainīgs – nupat atlaistais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ar kuru esam iepriekš tikušies un runājuši par šo jautājumu, kāds no viņa padotajiem, kuram visu citu ministrijas vērienīgo ieceru un projektu realizācijas gaitā nav atradies pietiekami daudz laika, lai veltītu uzmanību šim salīdzinoši vienkāršajam un necilajam jautājumam. Taču, neskatoties uz to, ka asociācija pēdējā gada laikā par šo problēmu ministrijas ierēdņiem atgādina aptuveni reizi mēnesī, situācija ir izveidojusies tāda, ka pašlaik esam spiesti vērsties pie Jums personīgi, lai noskaidrotu, vai tā ir ierēdņu nolaidība (kas atkal jau būtu jāvērtē ministram) vai tomēr ministrijas oficiālā nostāja – gadiem apzināti kavēt Eiropas Savienības praktisku regulu ieviešanu Latvijā?

Jebkurā gadījumā – Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) vēl joprojām vēlas rast risinājumus sadarbībai, tādēļ aicina ministru uz tikšanos klātienē, lai apspriestu radušos situāciju. Tāpat asociācija apliecina, ka ir gatava atbalstīt ministriju un tās pārstāvjus centienos veicināt Latvijas būvnormatīvu padarīšanu par vēl vairāk vērstiem uz iedzīvotāju drošību, kā arī vajadzības gadījumā nosūtīt visus vajadzīgos dokumentus kabeļu klasifikācijas procesa paātrināšanai kā pašam ministram personīgi, tā arī par šo jautājumu atbildīgajiem būvniecības nozares ierēdņiem.

Rīgā, 2020. gada 21. februārī.

Ar cieņu – Kristaps Bleija,

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas (LEVA)

valdes priekšsēdētājs

Asociācija rosina reversā PVN atjaunošanai izmantot Polijas modeli

Foto: Steve Johnson, Canva

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) rosina reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanai izmantot Polijas modeli, attiecinot šo kārtību uz būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm. Asociācija vērš uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir ieviests un darbojas PVN dalītā maksājuma modelis, par ko jau pirms vairākiem gadiem tika veikts teorētisks pētījums arī Latvijā.

Asociācijas locekļi ir pārliecināti, ka šis modelis ir pierādījis sevi praksē, un tāpēc ir piemērojams arī Latvijai. Savukārt citi modeļi, kas pašlaik valstī tiek oficiāli izskatīti, ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas kā uzņēmējdarbībai, tā arī Latvijas ekonomikai kopumā.

LEVA biedri, kuru kopējais neto apgrozījums ik gadu ir ap 500 miljoniem eiro un kuri apgādā ar elektromateriāliem valstij stratēģiski svarīgos būvniecības un elektroenerģētikas tautsaimniecības sektorus, savu viedokli ir nosūtījuši oficiālā vēstulē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

“Lietas būtība ir tāda, ka krāpšanās ierobežošanai reversā PVN maksāšanas kārtība mūsu nozarē bija piemērota, lai ierobežotu fiktīvus darījumus, “pazudušos” tirgotājus un “karuseļveida” shēmas. Problēma radās, jo Eiropas Komisija (EK) šīs maksāšanas kārtības ieviešanai nepiekrita, tāpēc Latvijai vairākās jomās tā bija jāatceļ, atgriežoties pie parastās PVN maksāšanas kārtības. Mums ir zināms, ka līdzīgu preču piegādēm Polijā darbojas dalītā maksājuma modelis, kas pēc būtības ir līdzīgs reversajai PVN maksāšanas kārtībai. Un līdz ar to ir radīts precedents, lai Finanšu ministrija varētu lūgt ieviest analoģisku kārtību arī pie mums Latvijā,” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs. Kolēģa viedoklim pievienojas arī LEVA valdes loceklis Valērijs Bariševs, uzsverot, ka: “Latvijai viennozīmīgi ir vajadzīga tāda PVN maksāšanas kārtība, kas maksimāli ierobežo krāpšanās risku un ēnu ekonomiku visās nozarēs, ne tikai būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegāžu jomā. Protams, sadarbojoties kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai, ir jāmeklē iespējami daudz alternatīvu risinājumu PVN izkrāpšanas novēršanai, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī sistēma strādā, un ir pierādījusi sevi praksē – kā iepriekš Latvijā, tā arī šobrīd Polijā.” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs.

Biedrība kopumā atbalsta Finanšu ministrijas (FM) un VID centienus atjaunot reverso PVN aprēķināšanas kārtību būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm, taču šobrīd tiek piedāvāti izskatīšanai četri iespējamie dalītā maksājuma modeļi, no kuriem trīs asociācijai šķiet nepieņemami, jo var kaitēt ne tikai elektromateriālu tirdzniecības nozarei, bet arī valsts ekonomikai kopumā.

Pati asociācija iestājas par to modeli, kuru izmantojot, materiālu pircējs veic maksājumu divos pārdevēja kontos vienlaikus – apmaksājot pirkuma pamatsummu vienā kontā, bet pievienotās vērtības nodokli (PVN) otrā – bloķētajā pārdevēja kontā. Tieši tāds modelis pašlaik arī ir ieviests un kādu laiku jau veiksmīgi darbojas Polijā.

Tādēļ LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija vērš īpašu uzmanību uz faktu, ka diemžēl pārējiem trīs modeļiem, no kuriem vienu atbalsta VID, bet kuri pamatā atšķiras vien ar to, kura no darījumā iesaistītajām pusēm un kurā (bloķētajā vai Valsts kases) kontā maksā dalītā maksājuma PVN daļu, ir dažādas nepilnības, kas valstij atspēlēsies ilgtermiņā un atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā: “Šīs nepilnības ietver sevī gan iespējamos krāpšanas gadījumus, kas var tikt plaši pielietoti attiecībā pret elektromateriālu piegādātājiem, gan apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kas nereti spēlē izšķirošu lomu uzņēmējdarbībā, gan iespējamo piegādes darījumu pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, kas vērojama jau pašlaik pie esošā modeļa, gan arī daudzus citus aspektus, kurus mūsu speciālisti klātienē būtu gatavi argumentēti izskaidrot VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.”

“Augstu vērtējam VID centienus radīt perfektu nodokļu iekasēšanas sistēmu, bet iestājamies par to, lai atbildība par valsts ekonomikas attīstību gultos ne vien uz uzņēmēju, bet arī valsts un nodokļu iekasētāju pleciem. Lai nebūtu tā, ka mēģinot izgudrot jaunu riteni, mēs iešaujam paši sev kājā, un beigās nāksies domāt jaunus nodokļus, jo esošo iekasēšanas kārtība būs novedusi pie bankrota veselas uzņēmējdarbības nozares, padarot kaimiņvalstis par konkurētspējīgākām arī tajās jomās, kurās šobrīd vēl esam priekšā,” saka LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija.

Augstas veiktspējas kabeļi glābj dzīvības

PVC kabeļu degšanas gadījumā VIENAS MINŪTES laikā vadi var tā piedūmot telpu, ka cilvēks fiziski neredz, uz kurieni viņam ir jāiet, lai paglābtos no dūmiem

Noskatieties jaunāko videoklipu: https://www.youtube.com/watch?v=u7sy4Iawf28

Paldies, Aitäh Prysmian Group Baltics AS!

#PVC #HF #cable #fire #test #halogenfree #smoke #kabeļi

LEVA, LIKTA un LEEA tikšanās Gudra Latvija

Janvāra sākumā projekta Diginno BSR un kampaņas #GudrāLatvija ietvaros Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) tikās ar Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija un Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija LEVA , lai pārrunātu nozaru digitalizācijas līmeni un biznesa vajadzības tehnoloģiju ieviešanā. Plānojot sadarbību uzņēmumu digitālās pārveides atbalstam, puses pārrunāja:

• LEEA un LEVA iesaisti, aicinot asociāciju biedrus novērtēt savu digitālo briedumu: https://www.gudralatvija.lv/
• Rezultātu apkopošanu un salīdzināšanu nozares uzņēmumiem
• Semināru organizēšanu DIGINNO projekta ietvaros, kuros iepazīstinās nozares uzņēmumus ar tiem nepieciešamākajiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem.

Vairāk par projektu Diginno BSR: ej.uz/DIGINNOBSR

Uzzini savu digitālo briedumu: https://www.gudralatvija.lv/

#DigitalTransformation #INTERREGBSR #GudraLatvija  

Jaunāks vietnes Europacable videoklips

Augstas veiktspējas #kabeļi glābj dzīvības!
Noskatieties jaunāko vietnes Europacable videoklipu:

#ConstructionProductsRegulation #CPR

Izveidota komunikācija ar LAA

Ir spēkā nacionālais standarts LVS 1055:2019 iekšējas elektroinstalācijas kabeļiem

2019. gada 20. jūnijā reģistrēts jauns nacionālais standarts LVS 1055:2019 “450/750 V un mazāka nominālā sprieguma elektrības kabeļi ar šķērssaistīta polietilēna (XLPE) vai polivinilhlorīda (PVC) izolāciju un polivinilhlorīda (PVC) apvalku. Konstrukcijas un ekspluatācijas raksturlielumu prasības”. Jaunais standarts nosaka īpašās prasības kabeļiem ar šķērssaistīta polietilēna (XLPE) vai polivinilhlorīda (PVC) izolāciju un polivinilhlorīda (PVC) apvalku ar vara vadiem stacionārām iekštelpu elektroinstalācijām, ko paredzēts lietot privāta un komerciāla lietojuma zemsprieguma elektroinstalācijās ar spriegumu līdz 450/750 V (iekļaujot 300/500 V u.c. zemāka nominālā sprieguma kabeļus).

Dokumenta lietotāju mērķgrupas ir zemsprieguma ēku iekšējās elektroinstalācijas izbūves pasūtītāji, projektētāji, būvnieki un kabeļu ražotāji.

Standartu sagatavojusi biedrība “Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija” un apstiprinājusi Latvijas standartizācijas tehniskā komiteja LVS STK 51 “Elektroenerģētika”.

https://www.lvs.lv/lv/products/143000

un lasīšanai Būvspeciālistu lasītavā:

https://www.lvs.lv/page?slug=buvspecialistu-lasitava

VID un LEVA noslēdz vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas jautājumos un godīgas konkurences veidošanā

Šī gada 4.aprīlī starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociāciju (LEVA) tika parakstīta vienošanās par sadarbību godīgas konkurences veicināšanā un nodokļu administrēšanā ar mērķi sekmēt vienotu izpratni par nodokļu piemērošanu darījumiem nozarē.

Vienošanos par sadarbību parakstīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un LEVA asociācijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija ar mērķi mazināt elektromateriālu vairumtirdzniecības nozarē strādājošo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Vienošanās rezultātā plānots, ka arī informācijas aprite starp abām organizācijām kļūs operatīvāka kā līdz šim.

Parakstot vienošanos, asociācija apņemas veikt visus pasākumus, kas vērsti uz asociācijas biedru pienākumu izpildi un sniegt informāciju par nodokļu nemaksāšanu un metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tāpat asociācija apņemas iepazīstināt savus biedrus ar VID sniegto informāciju par jaunāko praksi tiesību aktu piemērošanā un jaunākajiem iestādes pakalpojumiem un VID informēt par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā un godīgas konkurences sekmēšanā. 

Balstoties uz asociācijas sniegto informāciju VID apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi. Asociācijas sniegtā informācija par komersantu nodokļu nemaksāšanu, tiks izmantota nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot, ka sniegtajai informācijai ir augsta ticamības pakāpe. VID apņemas informēt asociāciju par savām darbībām,  normatīvajiem aktiem, kas vērsti uz elektropreču vairumtirdzniecības nozares sakārtošanu, kā arī par VID praksi tiesību aktu piemērošanā un jaunākajiem pakalpojumiem. Tāpat VID apņemas sagatavot un sniegt asociācijas biedru informatīvo apskatus pēc asociācijas pieprasījuma.

Tāpat, vienošanās paredz regulāras abu pušu pārstāvju tikšanās un diskusijas par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas un nozīmīgākajiem asociācijas biedrus interesējošiem jautājumiem. Vienošanās stājas spēkā no parakstīšanas brīža un ir spēkā nenoteiktu laiku.

Tikšanās laikā abas puses apsprieda būvniecības sektorā un elektromateriālu vairumtirdzniecības nozarē strādājošo komersantu metodes, kas tiek pielietotas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. I. Jaunzema atzinīgi novērtēja asociācijas pielietoto reverso PVN metodiku, kā arī asociācijas atbalstu kopumā, cīņai ar ēnu ekonomiku. Pozitīvi tiek vērtēta arī asociācijas argumentācija Eiropas Komisijai, kas paredz saglabāt reverso PVN metodiku atsevišķām būvizstrādājumu grupām par ko uz VID ir nosūtīta kopīga argumentācijas vēstule no Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas un Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas.

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) ir biedrība, kas dibināta 2018. gada 13. aprīlī un tajā apvienojušies elektromateriālu izplatītāji Latvijā, ražotāji no ES valstīm un to pārstāvji Latvijā. Jau šobrīd izveidota veiksmīga sadarbības ar vairākām valsts institūcijām, kaimiņvalstu asociācijām Igaunijā un Lietuvā un mācību, zinātniskajām, pētniecības u.c. publiskām institūcijām, lai aizsargātu asociācijas biedru kopējās intereses un veicinātu elektromateriālu nozares profesionālo līmeni un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi.

Asociācijai jauns biedrs

Asociācijai jauns biedrs

Satema ir Norvēģijas Elektroenerģijas padomes asociācijas biedri kopš 1999. gada. 

Izveidota komunikācija ar BRA

Asociācijai jauns biedrs

NKT (agrāk nkt cables) ražo kabeļus un apgādā enerģētikas sektoru. NKT darbojas ar duālo galveno mītni Kopenhāgenā, Dānijā un Ķelnē, Vācijā, un tās tirgi pārsvarā ir Eiropa. NKT darbojas visā pasaulē ar tirdzniecības birojiem, un tai ir ražotnes Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Čehijā, Nīderlandē, Šveicē un Anglijā. LEVA jaunais Biedrs 

Asociācijai jauns biedrs

Asociācijai jauns biedrs

2018.g.18.decembrī LEVA valdes un biedru sanāksmē, OBO Bettermann SIA, ar 100% balsojumu "par" pieņemtā Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijā ar 01.01.2019. Apsveicām jauno LEVA dalibnieku!

Izveidota komunikācija ar PTAC

Asociācijai jauns biedrs

Izveidota komunikācija ar LEAA vadību

LVS / STK / 51 vadībai iesniegts lokalizēta instalācijas kabeļu standarta nepieciešamības pamatojums

Sagaidāms,  drīzumā LVS / STK / 51 paziņos balsošanu starp STK 51 darba grupas locekļiem 

LEVA pieņemtā darbā grupā LVS STK 51

LEVA ar 100% balsojumu "par" pieņemtā darbā grupā LVS STK 51 "Elektroenerģētika" ( ar 2.11.2018 )