Būtiskas izmaiņas no 2026. gada 28. augusta: Minimālās energoefektivitātes prasības jau ekspluatācijā esošām ēkām (MK noteikumi Nr. 730) – uzlādes punkti, kabeļu kanāli, saules paneļi un viedā ēku vadība (BACS)

No 2026. gada 28. augusta Latvijā stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumos Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” (MK 25.08.2026. noteikumi Nr. 497). Šo izmaiņu mērķis ir pārņemt jaunās Eiropas Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) prasības attiecībā uz jau ekspluatācijā esošo nekustamā īpašuma fondu.

Ja būvnormatīvs LBN 200-21 nosaka prasības jaunbūvēm un nozīmīgas pārbūves objektiem projektēšanas un būvniecības stadijā, tad MK noteikumu Nr. 730 jaunā redakcija skar jau funkcionējošas ēkas. Tas nozīmē, ka elektrotransporta uzlādes punktu nodrošināšana, kabeļu infrastruktūras sagatavošana, velonovietņu ierīkošana un viedā ēku vadība (BACS – Building Automation and Control Systems) kļūst par ēku īpašnieku un apsaimniekotāju tiešu pienākumu neatkarīgi no tā, vai ēkā pašlaik tiek veikti būvdarbi.

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) ir apkopojusi būtiskākos jaunumus un normatīvos pārejas termiņus, kas turpmāk jāņem vērā ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, energopārvaldniekiem, elektroietaišu uzturētājiem un elektromateriālu tirgotājiem.

Normatīvo izmaiņu konteksts (spēkā no 28.08.2026.)

Ministru kabineta 25.08.2026. noteikumi Nr. 497 papildina ekspluatējamo ēku minimālās energoefektivitātes prasības ar jauniem, juridiski saistošiem termiņiem un sliekšņiem:

• elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, kabeļkanālu un velosipēdu stāvvietu ierīkošanai esošajās autostāvvietās (pamatprasība: līdz 2027. gada 1. janvārim; atsevišķām atjaunotām ēkām – no 2029. gada 1. janvāra);

• kabeļu tiešas instalācijas pienākumam publiskā sektora ēkās (termiņš: līdz 2033. gada 1. janvārim);

• BACS sistēmu pakāpeniskai ieviešanai: sistēmām virs 290 kW no 2027. gada 31. decembra un virs 70 kW no 2029. gada 31. decembra, vienlaikus nosakot obligātās funkcionalitātes un iekštelpu vides (CO₂, temperatūras, relatīvā mitruma) monitoringa prasības;

• automātiskas apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšanai un telpu pašregulējošiem mikroklimata regulatoriem pie siltumģeneratora nomaiņas;

• saules enerģijas iekārtu uzstādīšanas pakāpeniskajiem termiņiem publiskā sektora ēkās atkarībā no platības (līdz 2027., 2028. un 2030. gadam);

• primārās kopējās enerģijas patēriņa pakāpeniskajiem sliekšņiem nedzīvojamām ēkām: 550 kWh/(m²/gadā) no 2030. līdz 2032. gadam un 470 kWh/(m²/gadā) no 2033. gada 1. janvāra.

Kas mainās ekspluatējamo ēku regulējumā?

1. Uzlādes infrastruktūra, kabeļkanāli un mikromobilitāte esošajās stāvvietās (12. punkts)

MK noteikumu Nr. 730 12. punkts nosaka konkrētu izpildes termiņu nedzīvojamām ēkām, kurām ir vairāk nekā 20 autostāvvietas (gan iekštelpu, gan ēkai funkcionāli piegulošajās stāvvietās).

Pamatprasības līdz 2027. gada 1. janvārim:

Nedzīvojamā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām obligāti jānodrošina:

• vismaz viens elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts uz katrām 10 autostāvvietām, VAI

• kabeļkanāli vismaz 50 % automašīnu stāvvietu, lai nākotnē nodrošinātu ātru uzlādes iekārtu pieslēgšanu;

• velosipēdu stāvvietas vismaz 10 % apmērā no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem (kravas velosipēdiem, velopiekabēm u.c.).

Būtisks pārejas izņēmums nesen atjaunotām ēkām (20. punkts):

Ēkām, kurām atjaunošana vai pārbūve veikta laikposmā no 2022. gada 28. maija līdz 2024. gada 28. maijam, 12. punktā minētās prasības par uzlādes punktiem, kabeļkanāliem un velostāvvietām kļūst saistošas tikai no 2029. gada 1. janvāra.

Prasības publiskā sektora ēkām (12.¹ punkts):

• Līdz 2033. gada 1. janvārim nedzīvojamā ēkā, kas atrodas publiskā sektora subjekta valdījumā, jānodrošina reāli instalēti kabeļi vismaz 50 % automašīnu stāvvietu.

• Vietās, kur kopējā elektrotīkla jaudas ierobežojumi vai neparedzamais faktiskais pieprasījums liedz tūlītēju kabeļu ievilkšanu, noteikumu 12.⁶ punkts pieļauj izmantot kabeļkanālus ar ievilcējvadu (vilcējstiepli) vai kabeļrenes iekštelpu stāvvietās un zonās bez cietā seguma.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

2. Atkāpes un izņēmumi uzlādes infrastruktūrai (12.² un 12.⁴ punkts)

Noteikumu 12.² punkts nosaka skaidrus gadījumus, kad prasību par uzlādes punktiem un kabeļu ierīkošanu nepiemēro:

• autostāvvietām, kas paredzētas specializētam transportam (būvlaukumu, karjeru, ostu, lidostu tehnikai, kā arī NBS, ugunsdzēsības, policijas un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu transportam);

• autostāvvietām pie publiskā sektora ēkām, kuru tiešā funkcionālā tuvumā (viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) jau atrodas koplietošanas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts;

• autostāvvietām pie publiskā sektora ēkām, pie kurām funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ nav atļauta vai ir ierobežota ilgstoša automašīnu novietošana.

Savukārt 12.⁴ punkts atbrīvo no velosipēdu stāvvietu ierīkošanas objektus ārpus apdzīvotām vietām pie autoceļiem bez veloinfrastruktūras, slēgtas teritorijas ar paaugstinātu drošības režīmu, automatizētus industriālos punktus bez pastāvīgām darba vietām, kā arī tirdzniecības vietas, kurās tirgo tikai lielizmēra preces.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

3. Viedā ēku inženiertehnisko sistēmu vadība un automatizācija — BACS (11. punkts)

Grozījumi detalizēti definē prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmām (Building Automation and Control Systems — BACS), nosakot to obligāto tehnisko funkcionalitāti.

BACS ieviešanas pakāpeniskie termiņi un jaudas sliekšņi:

Atbilstoši normatīvajam pārejas grafikam BACS uzstādīšanas pienākums nedzīvojamām ēkām ar apkures, gaisa kondicionēšanas vai kombinētās ventilācijas sistēmām kļūst saistošs šādos termiņos:

• No 2027. gada 31. decembra: BACS obligāta sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW;

• No 2029. gada 31. decembra: slieksnis tiek pazemināts — BACS obligāta sistēmām ar nominālo jaudu virs 70 kW. Tas nozīmē, ka prasība aptvers arī vidēja izmēra biroju ēkas, reģionālos tirdzniecības centrus, izglītības iestādes, poliklīnikas un noliktavas.

Obligātās BACS pamatfunkcijas ekspluatējamās ēkās (11. punkts):

• Nepārtraukta uzraudzība: iespēja pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un koriģēt ēkas enerģijas izmantošanu reāllaikā.

• Energoefektivitātes kontrole: iespēja salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un savlaicīgi brīdināt ēkas pārvaldītāju par nepieciešamajiem uzlabojumiem.

• Atvērtie standarti un savietojamība: savietojamība ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām, izmantojot atvērtus komunikācijas protokolus (kā tehniskus piemērus praksē var minēt BACnet, Modbus vai KNX, atkarībā no konkrētā risinājuma) un nodrošinot neatkarību no viena konkrēta iekārtu ražotāja.

• Iekštelpu vides kvalitātes monitorings: obligāta vides parametru uzraudzība, nepārtraukti fiksējot vismaz trīs pamatrādītājus: gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu un CO₂ koncentrāciju.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

4. Apgaismojuma un mikroklimata regulēšana (9. un 9.¹ punkts)

MK noteikumi Nr. 730 papildināti ar skaidriem kritērijiem automātiskajai vadībai nedzīvojamās ēkās:

Apgaismojuma automātiskā vadība (9.¹ punkts):

• Spēkā no 2026. gada 28. augusta: visām ekspluatējamām nedzīvojamām ēkām, ja tas ir tehniski un ekonomiski īstenojams, jānodrošina automātiskas apgaismojuma vadības ierīču uzstādīšana (klātbūtnes sensori, programmējami taimeri, apgaismojuma intensitātes regulēšana atkarībā no dabiskās gaismas).

Mikroklimata pašregulējošās ierīces (9. punkts):

• Prasības piemērošanas brīdis: iestājas brīdī, kad ēkā tiek mainīta apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators, piemēram, katls vai siltumsūknis).

• Apjoms: ēka jāaprīko ar pašregulējošām ierīcēm atsevišķai gaisa temperatūras, relatīvā mitruma un gaisa apmaiņas plūsmas ātruma regulēšanai katrā telpā vai telpu grupā (vides kvalitātes monitoringa sistēma), ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

5. Saules enerģijas iekārtu uzstādīšana publiskā sektora ēkās (10.¹, 10.² un 19. punkts)

MK noteikumu 10.¹ punkts nosaka pienākumu publiskā sektora subjekta ekspluatējamās ēkās nodrošināt piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami.

Pakāpeniskie izpildes termiņi atbilstoši ēkas platībai (19. punkts):

• Līdz 2027. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 2000 m²;

• Līdz 2028. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 750 m²;

• Līdz 2030. gada 31. decembrim: ekspluatējamām publiskā sektora ēkām ar lietderīgo platību virs 250 m².

Atbrīvojumi no prasības (10.² punkts):

Saules iekārtas nav obligāti jāuzstāda, ja:

• ēka ir kultūras piemineklis, atrodas kultūras pieminekļu teritorijā vai tai ir noteikta kultūrvēsturiska vērtība;

• ēka atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas aizliedz ārējo iekārtu izvietošanu;

• ēkas enerģijas patēriņa cikls nesakrīt ar saules ražošanas pīķi: piemēram, izglītības iestādes un skolas, kurās vasaras mēnešos mācību process nenotiek un pašpatēriņš ir minimāls;

• ēka tiek izmantota periodiski (tikai sezonāliem pasākumiem vai ar ilgstošiem pārtraukumiem);

• uzstādīšanu būtiski kavē apkārtējās apbūves vai koku pastāvīgs ēnojums.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

6. Enerģijas patēriņa robežvērtības un uzskaites kārtība (2., 2.¹, 5. un 17. punkts)

Ēku energoefektivitātes minimālie līmeņi:

• Dzīvojamās ēkas (2. punkts): uzskatāmas par atbilstošām minimālajām prasībām, ja to energoefektivitātes klase nav zemāka par E klasi.

• Nedzīvojamās ēkas (2.¹ un 17. punkts): primārās kopējās enerģijas patēriņa robežvērtības tiek ieviestas divos posmos:

  • No 2030. gada 1. janvāra līdz 2032. gada 31. decembrim: patēriņš nedrīkst pārsniegt 550 kWh/(m²/gadā);

  • No 2033. gada 1. janvāra: patēriņš nedrīkst pārsniegt 470 kWh/(m²/gadā).

Siltumenerģijas un karstā ūdens uzskaites nianses (5., 5.¹ un 5.² punkts):

Noteikumi skaidri nodala siltumapgādes un karstā ūdens uzskaites prasības daudzdzīvokļu mājās un nedzīvojamās ēkās:

• Siltumenerģijas uzskaite (5. punkts): jānodrošina atsevišķa uzskaite katrai telpu grupai, primāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas skaitītājus. Ja tas nav tehniski iespējams vai ekonomiski pamatoti, izmanto attālināti nolasāmus siltuma maksas sadalītājus katram radiatoram vai, kā alternatīvu, attālināti nolasāmu tiešsaistes siltumenerģijas noteikšanas sistēmu pēc caurplūdes un virsmas temperatūras datiem.

• Mājsaimniecības karstā ūdens uzskaite (5.¹ un 5.² punkts): jānodrošina ar individuālajiem skaitītājiem katrā ēkas vienībā (izņemot gadījumu, ja to uzstādīšana nav tehniski iespējama vai ekonomiski pamatota). Visiem no jauna uzstādītajiem karstā ūdens skaitītājiem obligāti jābūt attālināti nolasāmiem.

Avots:

Likumi.lv – MK noteikumi Nr. 730

Normatīvu salīdzinājums: LBN 200-21 pret MK 730

Kopsavilkums nozares profesionāļiem

Grozījumi MK noteikumos Nr. 730 skaidri iezīmē, ka energoefektivitātes un elektrifikācijas prasības vairs neaprobežojas tikai ar jaunajiem būvlaukumiem. Ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem jau tagad ir jāveic elektroietaišu audits, gatavojoties 2027. gada 1. janvāra termiņam autostāvvietu aprīkošanā un plānojot investīcijas automatizācijā un saules mikroģenerācijā.

Elektrotehnisko materiālu vairumtirdzniecības un montāžas sektorā tas rada ilgtermiņa pieprasījumu pēc:

• kabeļu nesošajām konstrukcijām: kabeļrenēm, kanāliem un aizsargcaurulēm ar ievilcējvadu stāvvietu elektrifikācijai;

• komerciālajiem uzlādes punktiem ar dinamiskās slodzes vadību (DLM), novēršot esošā elektrotīkla pieslēguma pārslodzi;

• viedajām BACS komponentēm un uzskaites iekārtām: attālināti nolasāmiem skaitītājiem ar atvērtu datu pārraidi, automātiskās apgaismojuma vadības moduļiem un CO₂/klimata sensoriem iekštelpu vides kontrolei;

• saules PV iekārtām publiskajam sektoram: invertoriem, paneļiem un montāžas sistēmām, ņemot vērā 2027., 2028. un 2030. gada normatīvos soļus.

Kādu uzlādes staciju izvēlēties PHEV automobilim (uzlādējamam hibrīdam)?

Pircēji, kuri iegādājas spraudņa hibrīdu (PHEV), nereti pieļauj kļūdu, uzskatot, ka mājas uzlādei obligāti nepieciešama jaudīgākā pieejamā 11 kW vai pat 22 kW trīsfāžu uzlādes stacija.

Tehniskā realitāte ir vienkārša: lielākajai daļai PHEV automobiļu dārga lieljaudas stacija nav vajadzīga un tā nesniedz nekādu ieguvumu uzlādes ātrumā.

1. Ko patiesībā nosaka automašīna?

Uzlādes jaudas griestus nosaka nevis stacija pie sienas, bet gan automašīnā iebūvētais maiņstrāvas lādētājs (on-board charger jeb OBC).

Vairumam tirgū esošo PHEV modeļu maiņstrāvas (AC) uzlādes iespējas ir:

• 3,7 kW (1 fāze, 16 A) — ļoti bieži sastopams mazāka un vidēja izmēra hibrīdos;
  
  
• 6,6–7,4 kW (1 fāze, līdz 32 A) — mūsdienās populārākais standarts jaunākiem PHEV modeļiem;
  
  
• Reti līdz 11 kW (3 fāzes, 16 A) — sastopams tikai atsevišķos premium segmenta modeļos ar lielākas ietilpības baterijām.
  
  

Svarīgs secinājums: Ja auto iebūvētais lādētājs ir vienfāzes (piemēram, 3,7 kW vai 7,4 kW), pat pie 22 kW stacijas tas izmantos tikai vienu fāzi un lādēsies ar savu maksimālo jaudu. Pārmaksa par 22 kW staciju un jaudīgāku pieslēgumu uzlādes laiku nesamazinās ne par minūti.

2. Tehniskie risinājumi un prasības

A. Mode 2 — uzlāde no parastās 230 V kontaktligzdas

Uzlāde tiek veikta ar portatīvo vadu/bloku, kas parasti nāk komplektā ar auto (jauda 2,3–3,7 kW jeb 10–16 A).

• Uzlādes laiks: 4–9 stundas (lieliski piemērots nakts režīmam).
  
  
• Drošības prasības: Ilgstoša 10–16 A slodze standarta sadzīves kontaktligzdai rada pārkaršanas un ugunsbīstamības risku.
  
  

Līnijai, pie kuras pieslēgts lādētājs, obligāti jābūt:

• izbūvētai ar vismaz 2,5 mm² vara kabeļa šķērsgriezumu;
  
  
• aizsargātai ar atsevišķu B16 automātslēdzi;
  
  
• aprīkotai ar atbilstošu strāvas noplūdes aizsardzību: B tipa RCD (noplūdstrāvas aizsargslēdzi) vai A tipa RCD kombinācijā ar RCD-DD ierīci, kas fiksē līdzstrāvas (DC) noplūdi virs 6 mA;
  
  
• aprīkotai ar jaunu, kvalitatīvu 230 V Schuko kontaktligzdu, kas paredzēta ilgstošai 16 A slodzei (ieteicams izvēlēties speciāli elektromobiļu uzlādei pastiprinātas kontaktligzdas ar pastiprinātiem sudrabotiem kontaktiem un IP aizsardzību āra apstākļiem).
  
  

Kas ir RCD un RCD-DD, un kāpēc tas ir būtiski?

• RCD (Residual Current Device) ir standarta strāvas noplūdes aizsargslēdzis, ko izmanto ēku elektroietaisēs.
  
  
• RCD-DD (Residual Current Device - Direct Detection) ir papildu līdzstrāvas noplūdes detektēšanas ierīce elektromobiļu uzlādes ķēdēm.
  
  

Mājas tīklā plūst maiņstrāva (AC), savukārt auto vilces akumulators darbojas ar līdzstrāvu (DC). Ja uzlādes laikā tīklā rodas līdzstrāvas noplūde, standarta mājas A tipa RCD var tikt magnētiski piesātināts ("bloķēts") un bīstamā situācijā vispār neatslēgties.

Izvēloties uzlādes iekārtu (portatīvo kabeli vai sienas staciju), pievērsiet uzmanību diviem variantiem:

• Iekārtas AR iebūvētu RCD-DD (DC 6 mA aizsardzību): Optimālākā izvēle. Aizsardzība pret līdzstrāvu jau ir integrēta pašā blokā, tādēļ sadales skapī pietiek ar standarta (un cenu ziņā pieejamu) A tipa RCD.
  
  
• Iekārtas BEZ iebūvētas DC aizsardzības: Sadales skapī obligāti jāparedz ievērojami dārgāks un lielāks B tipa RCD aizsargslēdzis, kas spēj reaģēt uz abu veidu noplūdēm.
  
  

Praktisks ieteikums: Izvēlieties iekārtu ar jau iebūvētu DC 6 mA detekciju (RCD-DD) — tas ievērojami vienkāršo montāžu un samazina sadales skapja aprīkošanas izmaksas.

B. Mode 3 — stacionārā sienas stacija (Wallbox)

Visdrošākais, ērtākais un uzticamākais ikdienas risinājums privātmājai vai pazemes autostāvvietai.

• PHEV vajadzībām: pilnībā pietiek ar 3,7 kW līdz 7,4 kW vienfāzes staciju (uzlāde 1,5–3,5 stundās).
  
  
• Kad ir vērts izvēlēties 11 kW vai 22 kW staciju?
  
  
  • Ja konkrētais hibrīda modelis tehniski atbalsta trīsfāžu AC uzlādi;
    
    
  • Ja infrastruktūra tiek veidota ar perspektīvu tuvākajos gados pāriet uz pilnu elektroauto (BEV).
    
    

3. Viedā funkcija, kas patiešām nepieciešama: Dinamiskā slodzes vadība (DLM)

Izvēloties staciju, daudz svarīgāka par maksimālajiem kilovatiem ir dinamiskā slodzes vadība:

• Nepārtraukta uzraudzība: Mājas elektrotīkla ievadā uzstādīts viedais skaitītājs vai strāvas sensori nepārtraukti mēra kopējo mājsaimniecības patēriņu — gan pastāvīgās pamatslodzes (siltumsūknis, boileris, dziļurbuma vai cirkulācijas sūkņi), gan jaudīgos sadzīves patērētājus (indukcijas plīts, cepeškrāsns, sauna, tējkanna).
  
  
• Automātiska pielāgošanās: Brīžos, kad vienlaicīgi tiek gatavots ēdiens uz indukcijas virsmas un ieslēdzas citas jaudīgas iekārtas, stacija reāllaikā automātiski samazina auto uzlādes strāvu.
  
  
• Tīkla stabilitāte: Tiklīdz mājas kopējā slodze samazinās, stacija atkal palielina uzlādes jaudu. Tas pilnībā novērš galvenā ievada automātslēdža atslēgšanos un atceļ nepieciešamību pirkt dārgu pieslēguma jaudas palielinājumu no elektrotīkla operatora.
  
  

4. Rīcības soļi pirms iegādes

1. Pārbaudiet auto rokasgrāmatu: noskaidrojiet precīzu maksimālo maiņstrāvas (AC) uzlādes jaudu un fāžu skaitu.
   
   
2. Novērtējiet mājas elektrotīklu: pārbaudiet ievada automātslēdža nominālu (A) un pieejamo brīvo jaudu.
   
   
3. Uzticiet montāžu sertificētam elektriķim: pareiza kabeļu šķērsgriezumu izvēle un atbilstošu aizsardzības aparātu uzstādīšana garantē ugunsdrošību un tīkla stabilitāti.

Izveidota komunikācija ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību

Izveidota LEVA komunikācija ar neatkarīgo sabiedrisko organizāciju, kurā apvienojušies vairāk nekā divdesmit Latvijas lielākie būvuzņēmēji - Latvijas Būvuzņēmēju apvienība

Notika LEVA valdes tikšanas ar  Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētaju Ediju Kupču un juristu Aigaru Paegli

Puses apsprieda Latvijas Būvniecības nozares aktualitātes likumdošanas regulējuma un nodokļu jautājumos.

Būtiskas izmaiņas būvnormatīvos no 2026. gada 1. augusta: Regulējums uzlādes punktiem, saules enerģijai un kabeļu kanalizācijai apvienots LBN 200-21, Uzlādes punktu normu dzēšana no LBN 261-15

No 2026. gada 1. augusta Latvijā stājas spēkā vairāki nozīmīgi Ministru kabineta grozījumi, kas skar būvniecības normatīvos aktus. Šo izmaiņu galvenais mērķis ir konsolidēt, vienkāršot un modernizēt prasības, kas saistītas ar ēku energoefektivitāti, elektroinstalācijām, saules enerģijas sistēmām, elektrotransporta uzlādes infrastruktūru un kabeļu tīkliem.

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) ir apkopojusi būtiskākos jaunumus, kas turpmāk jāņem vērā elektroprojekta izstrādātājiem, būvniekiem, elektroinstalāciju veicējiem un elektromateriālu tirgotājiem.

Normatīvo izmaiņu konteksts (spēkā no 01.08.2026.)

2026. gada 1. augustā stājas spēkā trīs būtiski Ministru kabineta pieņemtie grozījumi, kas kopā veido jaunu, konsolidētu regulējumu ēku elektroapgādes, energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā.

1. MK 21.04.2026. grozījumi LBN 200‑21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”

Ievieš jaunu regulējumu par kabeļu kanalizācijas izbūvi zem ielu un ceļu seguma, nosakot rezerves kanālu diametrus, skaitu, izvietojumu un prasības pārbūves gadījumos.

2. MK 07.07.2026. grozījumi LBN 261‑15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”

Dzēš elektrotransporta uzlādes punktu prasības, jo tās tiek pilnībā pārnestas uz LBN 200‑21, lai novērstu normu dublēšanos un nodrošinātu vienotu regulējumu.

3. MK 07.07.2026. grozījumi LBN 200‑21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”

Ievieš jaunu 11.1. nodaļu “Energoefektivitāte un elektromobilitāte”, kas nosaka prasības par:

• saules enerģijas sistēmu paredzēšanu,

• elektrotransporta uzlādes punktiem,

• kabeļu iepriekšējo ierīkošanu,

• velosipēdu stāvvietām,

• energoefektivitātes uzraudzību un vadību.

Kas mainās būvnormatīvu regulējumā?

1. Kabeļu kanalizācija zem ielu un ceļu seguma (LBN 200‑21)

Ar MK 21.04.2026. grozījumiem (OP 2026/80.5) LBN 200‑21 ir papildināts ar 172.1–172.3 punktiem, kas precizē rezerves kabeļu kanalizācijas izbūves prasības ielu projektēšanā.

Galvenās prasības

Rezerves kabeļu kanalizācija obligāta visām jaunajām ielām.

Minimālais diametrs:

• ≥110 mm

• ≥100 mm, ja izmanto ievilkšanas tehnoloģiju

Kanālu skaits atkarībā no ielas kategorijas:

• Vietējas nozīmes ielās – vismaz 1 kanāls

• Pilsētas/ciema nozīmes un maģistrālajās ielās – 1 kanāls katrā pusē

• Galvenajās ielās – 2 kanāli katrā pusē

Akas un to izvietojums:

• Akas jāizvieto ik pēc ≤100 m

• Tām jābūt vienā līmenī ar segumu

Pārbūves gadījumi:

• Jāizvērtē esošās kanalizācijas integrēšana

• Ja tas nav iespējams, jāierīko jauna

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/80.5, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

2. Saules enerģijas sistēmu paredzēšana (LBN 200‑21)

LBN 200‑21 nosaka konkrētus gadījumus, kad saules enerģijas iekārtas ir obligāti jāparedz. Prasība tiek ieviesta pakāpeniski.

Saules enerģijas sistēmas jāparedz:

• Jaunās publiskā sektora ēkās (> 250 m²)

• Jaunās nedzīvojamās ēkās (> 250 m²)

• Jaunās dzīvojamās ēkās

• Jaunās autostāvvietās ar jumtu

• Nedzīvojamās ēkās (> 500 m²) nozīmīgas atjaunošanas gadījumā

Spēkā stāšanās termiņi:

LBN 200‑21 11.1. nodaļa nosaka precīzu laika grafiku, kurā saules enerģijas iekārtas kļūst obligātas:

No 2026. gada 31. decembra

• Jaunām publiskā sektora ēkām (> 250 m²)

• Jaunām nedzīvojamām ēkām (> 250 m²)

No 2027. gada 31. decembra

• Esošām nedzīvojamām ēkām (> 500 m²), ja tiek veikta nozīmīga atjaunošana vai darbi uz jumta/inženiertehniskajās sistēmās

No 2029. gada 31. decembra

• Visām jaunām dzīvojamām ēkām

• Jaunām autostāvvietām ar jumtu, kas atrodas fiziski blakus ēkai

Atkāpes no prasības:

Saules enerģijas sistēmas nav jāparedz, ja:

• ēka ir kultūras piemineklis

• ēka atrodas aizsargājamā teritorijā

• pastāv būtisks ēnojums

• uzstādīšana nav tehniski, ekonomiski vai funkcionāli iespējama

• ēkas enerģijas patēriņa cikls nesakrīt ar saules ražošanas laiku

• saules enerģiju aizstāj cita atjaunīgā tehnoloģija

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

3. Uzlādes infrastruktūra nedzīvojamām ēkām (LBN 200‑21)

Nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām autostāvvietām jāparedz uzlādes infrastruktūra.

Galvenās prasības:

• 1 uzlādes punkts uz katrām 5 stāvvietām

• Biroju ēkām – 1 uzlādes punkts uz katrām 2 stāvvietām

• Kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % stāvvietu

• Kabeļkanāli pārējām stāvvietām

• Velosipēdu stāvvietas vismaz 10 % no lietotāju kapacitātes

Tehniskās prasības:

• Viedā uzlāde

• Divvirzienu uzlāde (ja nepieciešams)

• Atbilstība normatīvajiem aktiem

Kabeļu jaudas prasības:

Kabeļu iepriekšējā ierīkošanā jāparedz tāds kabeļu izmērs, lai visas stāvvietas varētu uzlādēt vienlaikus.

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

4. Uzlādes infrastruktūra dzīvojamām ēkām (LBN 200‑21)

Dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā trim autostāvvietām jāparedz:

• Vismaz 1 uzlādes punkts (nav obligāts nozīmīgas atjaunošanas gadījumā)

• Kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % stāvvietu

• Kabeļkanāli pārējām stāvvietām

• Vismaz 2 velosipēdu stāvvietas katrai ēkas vienībai

Atkāpes:

Prasības var nepiemērot, ja:

• ēka ir individuāla dzīvojamā māja vai rindu māja

• katrai vienībai ir slēgtas palīgtelpas velosipēdu novietošanai

• ēka paredzēta specifiskām sociālām grupām

• velosipēdu izmantošana konkrētajā vietā nav praktiska

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

5. Kabeļu iepriekšējā ierīkošana un alternatīvie risinājumi (LBN 200‑21)

Normatīvs nosaka, ka kabeļu iepriekšējā ierīkošanā jāparedz tāds kabeļu izmērs, lai visas stāvvietas varētu uzlādēt vienlaikus.

Ja kopējā tīkla ierobežojumi neļauj uzreiz ierīkot pilnu jaudu, ir atļauti alternatīvi risinājumi:

• Kabeļkanāli ar ievilcējvadu

• Kabeļrenes

• Uzlādes punktu balsti

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

6. Atkāpes un īpaši gadījumi (LBN 200‑21)

Normatīvs paredz atkāpes, piemēram:

• Ja uzlādes infrastruktūra apdraudētu izolētas mikrosistēmas stabilitāti

• Ja uzlādes punktu izmaksas pārsniedz 10 % no atjaunošanas izmaksām

• Ja velosipēdu stāvvietu ierīkošana nav samērīga

• Ja saules enerģijas sistēmu uzstādīšana nav tehniski vai ekonomiski iespējama

Avots: 

Latvijas Vēstnesis OP 2026/132.2, 

Likumi.lv – LBN 200‑21

Kopsavilkums

Grozījumi LBN 200‑21 ievieš skaidru, detalizētu un praktisku regulējumu ēku energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā. Tie nosaka:

• kur jāparedz saules enerģijas sistēmas,

• kā jāplāno uzlādes infrastruktūra,

• kā jāorganizē kabeļu iepriekšējā ierīkošana,

• kādos gadījumos iespējamas atkāpes,

• kā jānodrošina velosipēdu stāvvietas,

• kā jāuzrauga ēku energoefektivitāte.

Šīs prasības būtiski ietekmēs projektēšanas praksi, būvniecības procesus un elektromateriālu tirgu, veicinot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru Latvijā.

Prezentācijas no 2026. gada 20. maijā SEMINĀRA : Ēku elektroinstalācijas normatīvo prasību aktualitātes 2026

🏢⚡ Prezentācijas no 2026. gada 20. maijā SEMINĀRA: 
Ēku elektroinstalācijas normatīvo prasību aktualitātes 2026

1. Strāvas noplūdes aizsardzības (RCD/RCBO) vadlīnijas v1. LBN 261-15 kontekstā / ka izvēlēties aizsardzības aparāta klasi (tipu) atbilstoši pieslēdzamo elektroiekārtu tipam?  Lektors: Deniss Beļajevs (nozares eksperts 0.4 kV jomā, LEVA asociācija)

4. Grozījumi būvnormatīvā LBN 201-15 attiecībā uz BIR / CPR kabeļu ugunsreakcijas klasēm. EN Angļu val.  Lektors: Mika Mutru  (CENELEC TC 20, IEC TC 20, SESCO SK20, Nexans R&D)

Lektors: Tomass Lausmā
(VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors)

Lektors: Jurģis Vinniņš (Sadales tīkls ST eksperts)

Lielais LEVA – ST – LEEA SPEC SC – VUGD seminārs

⚡ Semināra mērķis

Nodrošināt vienotu izpratni par jaunākajām ēku elektroinstalācijas prasībām un skaidrot LBN 261-15 un LBN 201-15 obligāto prasību piemērošanu praksē.

Vadlīnijas elektroapgādes zemsprieguma sadalņu parametru izvēlei v 1.1

Vadlīniju redakcijā 1.1 ir precizēti būtiski aspekti, kas saistīti ar sadalņu definīciju, dokumentācijas prasībām, termokameru pārbaudēm un komponentu koordināciju. Zemāk apkopotas visas izmaiņas, kas ieviestas jaunajā redakcijā. 

  Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA), sadarbībā ar vadošiem Latvijas elektroprojektētājiem, zemsprieguma sadalņu ražotājiem un elektroinženieriem, ir izstrādājusi Vadlīnijas elektroapgādes zemsprieguma zemsprieguma sadalņu parametru izvēlei (versija 1.1), lai uzlabotu sadalņu pasūtīšanas, projektēšanas, ražošanas un nodošanas ekspluatācijā kvalitāti un efektivitāti.

Šajā rakstā apkopotas būtiskākās izmaiņas, kas ieviestas Vadlīniju redakcijā 1.1.

Kas jauns Vadlīniju redakcijā 1.1?

1. Ievads papildināts ar sadalnes definīciju un atsauci uz definīcijas avotu.
2. Precizēts 3. nodaļas ievads, papildinot ar:
   • Skaidrojumu, ka sadalne ir ēkas piederums; ārpus ēkām tā nav atsevišķa būve.
   • Paskaidrojumu, ka ne visos gadījumos sadalņu uzstādīšanā iesaistās Būvvalde.
   • Norādēm par dokumentācijas sagatavošanu un nodošanu būvniecības procesā.
3. Precizēts 3.3.1. nodaļas apraksts par termokameras pārbaudēm — tās rekomendēts veikt pie nodošanas ekspluatācijā un periodiski, kā noteikts normatīvajos aktos.
4. Precizēts 3.3.2. nodaļas saturs:
   • Rutīnas pārbaudes atbilstības apliecinājumu izdod sadalnes ražotājs.
   • Precizēts, ka LVS EN 61439‑1 standarts pieļauj dažādu ražotāju ierīču un komponentu uzstādīšanu vienā sadalnē, ja tiek ievēroti korpusa ražotāja nosacījumi un veikta parametru koordinācija.
   • Par komponentu savstarpējo koordināciju atbildīgs ir sadalnes ražotājs.
5. Papildināts 4. nodaļas literatūras saraksts ar Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošo vārdnīcu (Dr.sc.ing. Kārlis Timmermanis, Andrejs Uškāns).
6. Apstiprināta jauna Pielikuma Nr.2 redakcija — Elektroapgādes zemsprieguma sadalnes pieņemšanas ekspluatācijā kontroles veidlapa (1.1), kurā precizētas termokameras pārbaudes.

Vadlīniju pielietojums

• Piemērojamas sadalnēm līdz 1000 V AC vai 1500 V DC.
• Attiecināmas uz iekšējām un ārējām sadalnēm.
• Piemēro elektroenerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un kontrolē.

Vadlīniju struktūra

• 12 parametru grupas (vides ietekme, IP kods, uzstādīšanas metode u.c.).
• Excel veidne ar vairāk nekā 130 parametriem sadalņu konfigurācijai.
• Standartizēti sadalņu tipi: maģistrālā, ārējā, automatizācijas sadalne.

Nodošana ekspluatācijā

• Balstīta uz Latvijas likumiem, MK noteikumiem un ES direktīvām.
• Prasības dokumentācijai, mērījumiem un CE marķējumam.
• Rutīnas verifikācija un kontrolveidlapa pievienošanai nodošanas dokumentācijai.

Lejupielādes

🔽 Lejupielādēt vadlīnijas Redakcijā 1.1. (PDF)

🔽 Lejupielādēt Izmaiņas Vadlīniju Redakcijā 1.1.  (PDF)

🔽 Lejupielādēt Prezentāciju Vadlīniju Redakcijā 1.1.  (PDF)

🔽 Lejupielādēt parametru veidni (Excel)

Kontaktinformācija

Ja jums ir jautājumi par vadlīniju piemērošanu, LEVA Sadalņu Komitējas tehniskā komanda sniedz konsultācijas:
[email protected]

Publicēts aktualizētais LBN 261-15 piemērojamo standartu saraksts: 2026. gada 8. janvārī

2026. gada 8. janvārī Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas „Latvijas standarts” (LVS) timekļa vietnē ir publicēts aktualizētais piemērojamo standartu saraksts pie Latvijas Būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"  , kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar  Standartizācijas tehniskajām komitejām STK/46, STK/48 un STK/51, kur aktīvi ar ekspertīzi piedalās Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas pārstāvji.

Publicētais atjauninātais saraksts stājas spēkā 2026. gada 9. janvārī  un aizstāj iepriekš publicētos sarakstus.

Izmaiņas ietver konkrētu Latvijas (LVS), saskaņoto (LVS HD) un starptautisko/Eiropas (LVS EN IEC) standartu atjaunināšanu atbilstoši to jaunākajām versijām, pievienojot jaunus piemērojamus standartus un atceļot novecojušus standartus, nodrošinot atbilstību tehnoloģiju attīstībai un pašreizējām drošības prasībām.

Vadlīnijas elektroapgādes zemsprieguma sadalņu parametru izvēlei v 1.0

Phoenix Contact UAB pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir iestājusies Latvijas Elektrotehnikas vairumtirgotāju asociācijā LEVA

Phoenix Contact UAB pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā

"Phoenix Contact Baltijas valstīs (Phoenix Contact UAB)

Phoenix Contact Baltijas valstis tika dibināts 2005. gadā kā meitasuzņēmums, lai apkalpotu Baltijas valstu tirgu. Phoenix Contact Baltijas valstu centrs atrodas Viļņā, un tas ir Lietuvas uzņēmums ar filiālēm Latvijā un Igaunijā.

Kā daļa no uzņēmuma globālajām plānām, Phoenix Contact lokālā pieeja ļauj mums ātri un aktīvi reaģēt uz daudzveidīgo klientu vajadzībām, kas pastāvīgi mainās, kā arī nodrošina iespēju atbalstīt modernās loģistikas metodes un operācijas.

Par uzņēmumu
Phoenix Contact, kura galvenais birojs atrodās Blombergā, Vācijā (Ostwestfalen-Lippe), ir vadošs industriālās automatikas, savienojumu un interfeisu ražotājs. Uzņēmums izstrādā termināļu blokus, relejus, savienotājus, signālu pārveidotājus, barošanas avotus, kontrolierus un PLC sistēmas, I/O sistēmas, industriālo Ethernet, kabeļu vadības sistēmas, PCB termināļu blokus un savienotājus, kā arī pārsprieguma aizsardzības risinājumus. Papildus Phoenix Contact ražo produktus, kas paredzēti lietošanai ar Modbus, DeviceNet, EtherNet/IP, CANopen, PROFIBUS un PROFINET tīkliem.

Uzņēmums tika dibināts 1923. gadā Ēzenē, Vācijā, un 2021. gadā tā gada apgrozījums pārsniedza 2,97 miljardus eiro (apmēram 3,1 miljardus ASV dolāru). Phoenix Contact ražo produktus vairāk nekā 10 valstīs: Vācijā, ASV, Ķīnā, Indijā, Polijā, Grieķijā, Brazīlijā, Turcijā, Zviedrijā un Argentīnā, un tajā strādā 20 300 darbinieku 50 starptautiskajās filiālēs.

Kontakti
Arnis Čuba
Teritorijas pārdošanas vadītājs, LATVIJA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021
Mob.: +371 26363873
E-pasts: [email protected]

ABB

Eaton

Schneider Electric

Raksts publicēts mūsu biedra Energokomplekss SIA medijos

Grozījumi būvnormatīvā LBN 201-15 attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm. Apkopojums.

LBN 201-15 Grozījumi. 

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas Apkopojums

Grozījumi būvnormatīva 100.punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.¹ un 100.² punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1. martu.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

Ministru kabineta noteikumi Nr.333/ Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" / Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

  100. Visu ugunsnoturības pakāpju būvēm (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves):

100.¹ Šā būvnormatīva 100. punktā minētās kabeļu ugunsreakcijas klases netiek normētas, ja kabeļi ir aizsargāti ar uguns aizsargpārklājumiem vai ar būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz B-s1, d0, vai ja kabeļi tiek instalēti inženierkomunikāciju šahtās, kuras veidotas kā ugunsdroši atdalītas telpas. 

Minimālā iekštelpās ierīkojamo kabeļu ugunsreakcijas klase šādā gadījumā ir Eca.

100.² Šā būvnormatīva 100. punktā minētās prasības neattiecas uz ugunsdrošiem kabeļiem, kurus paredzēts izmantot ugunsaizsardzības sistēmās.

Grozījumi būvnormatīva 100. punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.¹ un 100.² punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1. Martu

no 17.10.2024 ir papildināts ar sekojošiem standartiem t. sk. :

Publicēts aktualizētais LBN 261-15 piemērojamo standartu saraksts: 2024. gada 6. augustā

2024. gada 6. augustā Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas „Latvijas standarts” (LVS) timekļa vietnē ir publicēts aktualizētais piemērojamo standartu saraksts pie Latvijas Būvnormatīva LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"  , kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar  Standartizācijas tehniskajām komitejām STK/46, STK/48 un STK/51. 

Publicētais atjauninātais saraksts stājas spēkā 2024. gada 7. augustā un aizstāj iepriekš publicētos sarakstus.

Prysmian palīdz būvniecībai kļūt ilgtspējīgākai

Būvniecības nozarē, tāpat kā citās nozarēs, ilgtspējības jautājumi kļūst arvien aktuālāki, tāpēc būvmateriālu ražotāji izstrādā jaunus produktus, kas ir videi draudzīgāki un kuru dzīves cikls ir ilgāks. Kabeļu ražotāja Prysmian radītais ECO CABLE arī ļaus celtniekiem izdarīt videi draudzīgāku izvēli, izmantojot kabeļus, kas ir gan izturīgi, gan arī mazāk ietekmē vidi.

“Kabeļi tiek uzstādīti uz gadu desmitiem, tāpēc tiem ir jābūt izturīgiem. ECO CABLE ir mūsu jaunā pārredzamā koncepcija kabeļu ietekmes uz vidi mērīšanai un novērtēšanai – tas ir mūsu solījums piedāvāt kabeļus ar mazāku ietekmi uz vidi,” skaidro Kadri Armasa (Kadri Armas), Prysmian Baltics tirgvedības vadītāja.

Esam izvirzījuši mērķi nodrošināt savu procesu ilgtspējību un aizsargāt vidi. Viens no rezultātiem ir ECO CABLE marķējums, kura piešķiršanai tiek izmantoti izmērāmi un starptautiski atzīti kritēriji, lai novērtētu kabeļu ietekmi uz vidi. Šis marķējums tiek piešķirts kabeļiem, kas ir ieguvuši pietiekami augstu kopējo punktu skaitu pēc sešiem vērtēšanas kritērijiem, sākot no oglekļa pēdas nospieduma un materiālu draudzīguma videi līdz kabeļa efektivitātei.

Vispirms, izmantojot metodi “no šūpuļa līdz vārtiem”, tiek aprēķināts kabeļa oglekļa pēdas nospiedums, un, apvienojot to ar papildu parametriem, var iegūt pilnu oglekļa pēdas nospiedumu “no šūpuļa līdz kapam”. Otrkārt, ECO CABLE izstrādājumi nedrīkst saturēt kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas vai videi bīstamas vielas. Jābūt iespējai pārstrādāt kabeļos izmantotos materiālus vai pilnībā reģenerēt šos produktus. Ceturtkārt, tiek noteikts kabeļa otrreizējās pārstrādes apmērs, kas pierāda, ka kabeļa sastāvā ir gan no piegādātājiem iepirkts, gan Prysmian atkārtoti izmantots otrreizējās pārstrādes materiāls. Vides saglabāšanai ir arī svarīgi, lai tiktu izmantoti zema CO2 izmešu līmeņa produkti, CPR prasībām atbilstoši kabeļi un zaļās enerģijas avotiem paredzēti kabeļi. Un visbeidzot jeb sestkārt tiek aprēķināta kabeļa pārraides efektivitāte – jo efektīvāks ir kabelis, jo ilgtspējīgāka ir tā darbība.

Viens no interesantākajiem izaicinājumiem ir plastmasas pārklājumu ražošana no pārstrādātiem materiāliem kabeļu līniju mehāniskai aizsardzībai. “Kopš pagājušā gada vidus savos izstrādājumos izmantojam pārstrādātu plastmasu, un tās īpatsvars pakāpeniski pieaug. Saņemam materiālus no dažādiem ražotājiem, bet to apstiprināšana ir sarežģīta un prasa laiku, jo ļoti rūpīgi pārbaudām kvalitāti un stabilitāti,” skaidro Erki Kērings (Erkki Keering), Prysmian galvenais inženieris. Svarīgi ir arī pārstrādātās plastmasas avoti un tas, kur šis materiāls ir ticis izmantots agrāk.

Prysmian iepērk pārstrādātu plastmasu galvenokārt no Skandināvijas ražotājiem, kuriem pastāvīgi tiek sniegta atgriezeniskā saite, lai sasniegtu maksimālu kvalitāti. Tiks attīstīta arī sadarbība ar vietējiem atkārtotas izmantošanas pakalpojumu sniedzējiem Igaunijā. “Mūsu produktiem izvirzītās prasības ir ievērojami augstākas nekā spēkā esošie standarti, tāpēc kontrole ir ļoti stingra. Varam teikt, ka mūsu izvēlēto piegādātāju materiālu testēšanas rezultāti ir ļoti pozitīvi,” saka Kērings. Viņš piebilst, ka Prysmian produktos pārstrādāta plastmasa netiek izmantota 100% apmērā, bet tikai noteiktā daudzumā, lai nodrošinātu augstu produkta kvalitāti gan produkta īpašību, gan vizuālā izskata ziņā.

Notiek darbs, lai izstrādātu produktu ietekmes uz vidi deklarāciju.

Tuvākajā nākotnē Prysmian, tāpat kā citi ilgtspējīgas būvniecības uzņēmumi, sāks piedāvāt saviem klientiem iespēju saņemt produkta vides deklarāciju (EPD), t. i., papildus sertificētai vides pārvaldības sistēmai uzņēmums aprēķinās arī savu produktu ietekmi uz vidi. “Mērķis ir sniegt pārredzamu informāciju par produkta ietekmi uz vidi visā tā aprites ciklā. Tās esība apliecina, ka produkts patiešām atbilst visiem nepieciešamajiem ISO standartiem un citām vides aizsardzības prasībām,” skaidro produktu jomas vadītājs Raigo Viltrops (Raigo Viltrop).

Vides deklarācija apliecina, ka gan Prysmian kā ražotājs, gan tā klienti ir atbildīgi un apņēmušies rūpēties par vidi. Tas palielina uzņēmumu vērtību patērētājiem un sabiedrībai kopumā, palielinot to uzticamību. Armasa piebilst, ka vides deklarācijas kļūst aizvien svarīgākas arī pretendentiem uz iepirkumiem un dažos projektos pat nav iespējams piedalīties konkursā bez EPD. Tāpēc deklarācijas ir ļoti svarīgas, lai saglabātu konkurētspēju būvniecības nozarē.

Izstrādājuma vides deklarācija atbilst ISO 14025 prasībām. EPD sniedz sīku informāciju par produkta ietekmi uz vidi visā tā aprites ciklā, sākot no izejvielu ieguves līdz pat tā likvidēšanai aprites cikla beigās. Deklarēšanas procesā var noteikt produkta aprites cikla posmus, kuros produktam ir vislielākā ietekme uz vidi, un apzināt veidus, kā mazināt šo ietekmi un uzlabot produktu. Tā arī sniedz iespēju salīdzināt tirgū pieejamos produktus, ņemot vērā to ietekmi uz vidi.

Daudzās valstīs EPD ir kļuvušas par priekšnoteikumu piekļuvei tirgiem, un būvizstrādājumi ar EPD savukārt ļauj iegūt punktus, piemēram, BREEAM un LEED sertifikācijai. Arī Igaunijā būvniecības uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas materiālus ar vides deklarāciju.

Nozīmīga loma tīrākas elektroenerģijas ražošanas nodrošināšanā

2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai līdz 2030. gadam panāktu labāku un ilgtspējīgāku nākotni visiem. Pirmais un vissvarīgākais mērķis ir padarīt elektroenerģijas ražošanu tīru, t. i., pāriet uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Kopā ar saviem partneriem esam apņēmušies modernizēt enerģijas pārvades un sadales, kā arī telekomunikāciju infrastruktūru.

“Mūsu ilgtspējas politika ir pamatnostādnes visiem grupas uzņēmumiem un darbībām. Mūsu Ilgtspējas rādītāju kartē ir 11 rādītāji, kas ir skaidri, izmērāmi un ar kuriem katru gadu salīdzinām savu progresu, lai nodrošinātu nepārtrauktus uzlabojumus,” saka Armasa. “Grupas darbībai ir trīs galvenās dimensijas: lai nodrošinātu ekonomisko ilgtspēju, piedāvājam piemērotu enerģijas un komunikāciju modernizāciju, kā arī infrastruktūru. Rūpēties par vides ilgtspēju nozīmē, ka ir jāmeklē atbildīga un ilgtspējīga piegādes ķēde. Sociālās ilgtspējas ziņā sniedzam ieguldījumu gan atsevišķu cilvēku, gan visas sabiedrības attīstībā.”

2023. gadā Prysmian Group Baltics ir saņēmusi Atbildīgas uzņēmējdarbības foruma indeksa ZELTA kvalitātes zīmi. Izvērtēšanā tiek ņemti vērā ANO iniciatīvas “Globālais līgums” (Global Compact) principi, ESG vērtēšanas ietvari un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Lasīt vairāk par Prysmian ilgtspējīgas attīstības darbībām.

Raksts publicēts ehitusuudised.ee un baltics.prysmian.com

Prysmian atklāj jaunu globālo zīmolu, lai demonstrētu savu apņemšanos vadīt ar enerģētikas pāreju un digitālo transformāciju saistītos izaicinājumus

Sadarbībā ar Interbrand ir izstrādāta jauna zīmola identitāte

Enerģētikas pārejas un digitālās transformācijas jomas līderis Prysmian sadarbībā ar Interbrand, kas jau gandrīz 50 gadus ir vadošs zīmolu konsultāciju uzņēmums, šodien atklāj grupas jauno zīmolu: jaunu būtisku līdzekli Prysmian jaunās uzņēmējdarbības stratēģijas atbalstam un pastiprināšanai.

Tā ir patiesa zīmola evolūcija, kas veido uzņēmuma virzību uz jaunu laikmetu, ko nosaka jaunā stratēģija “Savienot, lai vadītu”, kas tika prezentēta 2023. gada 5. oktobrī Neapolē notikušajā Kapitāla tirgu dienā. Būtībā Prysmian globālā zīmola jaunais izskats ik dienu atgādina par grupas mērķtiecību un atbildības sajūtu, nodrošinot miljoniem cilvēku ilgtspējīgu nākotni un vienlaikus ņemot vērā grupas pamatvērtības.

Grupas jaunā zīmola identitāte ir radusies padziļinātās pārdomās par uzņēmuma mērķi, proti, izmantot ilgtspējīgas attīstības iespējas planētas labā un uzņemties vadošo lomu enerģētikas pārejas un digitālās transformācijas procesā, izstrādājot arvien izturīgākus, efektīvākus, ilgtspējīgākus un novatoriskākus produktus, vienlaikus radot taustāmu vērtību klientiem un kopienām, un teritorijām, kurās grupa darbojas. Prysmian ilgtspēja nozīmē ne tikai uzņēmējdarbības virzītājspēku, bet arī apņemšanos sniegt ilgtermiņa ieguldījumu vides un cilvēku aizsardzības jomā.

Jaunā, galvenokārt digitāli izstrādātā, vizuālā identitāte atspoguļo zīmola apņēmību pieņemt jaunas stratēģijas un jaunu korporatīvo mērķi. Simbola formā slēpjas burts “p”, kā arī atgādinājums par aprites ekonomikas koncepciju, savukārt mainīgā zilā un zaļā krāsa atspoguļo grupas apņemšanos attīstīt atjaunojamo enerģiju. Mūsdienīgā un dinamiskā dizainā interpretētais ikoniskais logotips vienā veselumā apvieno tradīcijas un evolūciju. Visa vizuālā sistēma un jaunā koncepcija “Planētas ceļi” atspoguļo lomu, ko Prysmian vēlas ieņemt, veidojot labāku nākotni un bruģējot mūsu planētai ceļu uz arvien ilgtspējīgāku un digitālāku nākotni.

“Ar šo zīmola maiņu pielāgojam Prysmian tēlu grupas piedzīvotajām pārmaiņām un straujajai attīstībai mūsu rūpniecības nozarē, kurā vēlamies uzņemties vadošo lomu,” komentēja Marija Kristina Bifulko (Maria Cristina Bifulco), Prysmian Investoru attiecību, ilgtspējības un saziņas jomas vadītāja. “Globālie izaicinājumi un iespējas, ar kurām saskaramies, prasa izmantot mūsu uzņēmuma spēku un zināšanas klientu, partneru un visu ieinteresēto pušu labā, nodrošinot jaunu enerģijas un informācijas veidu nogādāšanu it visur uz Zemes.”

Raksts tika publicēts vietnē baltics.prysmiangroup.com

www.prysmian.com

www.prysmian.com/en/news/prysmian-rebranding-strategy

Prysmian Group piedalās Rietumharju dzelzceļa līnijas liela mēroga renovācijas projektā

Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas (LEVA) biedrs "Prysmian Group Baltics" piedalās Rietumharju dzelzceļa līnijas liela mēroga renovācijas projektā.

Igaunijā Prysmian grupa ir pazīstama galvenokārt kā būvniecības un tīkla kabeļu ražotāja, taču tā ir arī ļoti spēcīga dalībniece infrastruktūras kabeļu nozarē. Uzņēmums bija iesaistīts nesen pabeigtajā vērienīgajā Rietumharju dzelzceļa līniju atjaunošanas projektā, kā arī gatavojas darboties nākotnes labā – šobrīd reģionā visinteresantākais projekts ir Rail Baltica.

“Dzelzceļš nav tikai gulšņi un sliedes, tā ir arī ļoti svarīga infrastruktūra, kas ļauj dzelzceļam vispār darboties. Fascinējoši ir tas, ka pirms 150 gadiem 400 kilometrus dzelzceļa varēja pabeigt dažos gados, bet mūsdienās tehnoloģijām ir nepieciešams daudzkārt ilgāks laiks, jo projekti ir ļoti sarežģīti. Dzelzceļš iekļauj luksoforus, skaitītājus, ceļa norādes un informācijas paneļus, kas ir tā vai citādi savienoti ar kabeļiem. Tas viss ir nepieciešams, lai uzlabotu dzelzceļa drošību,” skaidro Andero Hennikeinens (Andero Hännikäinen), Prysmian Group Baltics AS Rūpniecības segmenta pārdošanas vadītājs.

Viņš piebilst, ka dzelzceļa projektos ir daudz nianšu un īpašu risinājumu un šajā ziņā Prysmian Group ir ilggadēja pieredze. “Kabelis nav vienkārši kabelis, kas der jebkur! Dažiem projektiem labi der jau zināmie kabeļi, citiem projektiem savukārt mums savā portfolio ir jāmeklē specifiskāki kabeļi, bet dažreiz ir tā, ka nepieciešamais kabelis vēl nav saražots un tad ir vērts lūgt mums īpašus risinājumus. Rūpīgi sekojam līdzi dzelzceļa attīstībai Igaunijā un visā pasaulē, un dzelzceļa būvniecība lieliski atbilst mūsu ilgtspējības principiem, tāpēc vilcieni noteikti ir videi draudzīgs transporta veids, ko ir vērts attīstīt. Atzinīgi vērtējam plānus par vilciena kursēšanu starp Tartu un Rīgu, kā arī par Rail Baltica attīstīšanu, kas pavērs mums labākas loģistikas iespējas Eiropā.”

Prysmian grupas uzmanības centrā ir novatorisku risinājumu nodrošināšana dzelzceļa projektiem un, protams, vietējo projektu attīstība. “Turpinoties straujajai urbanizācijai, sabiedriskajam transportam ir jāpielāgojas un dzelzceļa nozarei ir jāņem vērā gan ar pilsētu attīstību saistītās infrastruktūras problēmas, gan arī pieaugošās klientu vēlmes un tehnoloģiju straujā attīstība,” saka Hennikeinens. “Dzelzceļa sistēmas gadu gaitā ir piedzīvojušas intensīvu modernizācijas periodu, un to attīstībai ir nepieciešami arvien augstākas veiktspējas, uzticamības un drošības kabeļi.”

Prysmian Group ir 25 produktu izstrādes centri visā pasaulē, kas pastāvīgi nodarbojas ar dažādu materiālu un produktu izstrādi. Uzņēmums piedāvā vidējā un zemsprieguma elektriskos, sakaru, vadības un signalizācijas kabeļus, optiskās šķiedras kabeļus, datu bruņu kabeļus, ekranētus, bezhalogēnu un bezvibrācijas kabeļus, kā arī plašu produktu klāstu, kas atbilst dažādu specifikāciju prasībām dažādos pasaules reģionos.

Rietumharju dzelzceļa līniju atjaunošana uzņēmumam bija pirmais šāda mēroga dzelzceļa nozares sadarbības projekts Igaunijā. Prysmian Group sadarbojās ar pasūtītāju AS Eesti Raudtee un iepirkuma uzvarētāju Mipro Oy, lai par 16,5 miljoniem eiro modernizētu Rietumharju dzelzceļa līniju satiksmes vadības sistēmu. Projekta mērķis bija maksimāli palielināt efektivitāti, drošību un automatizāciju dzelzceļa pārvaldībā, ekspluatācijā un satiksmes kontrolē.

Līguma partneris, Somijai piederošais ģimenes uzņēmums Mipro Oy, jau vairākus gadu desmitus darbojas dzelzceļa sistēmu un drošības jomā savā dzimtenē, un līgums par Rietumharju satiksmes vadības sistēmas modernizāciju bija pirmais uzņēmuma līgums šajā līča pusē. Papildus dzelzceļa kustības vadības sistēmām uzņēmums, kurā strādā 150 darbinieki, darbojas arī enerģētikas automatizācijas un notekūdeņu sistēmu izstrādes jomā.

Kā stāsta Mipro Eesti OÜ valdes loceklis Marguss Tali (Margus Tali), uzņēmums piedāvā pielāgotus un gatavus risinājumus automatizācijas un dzelzceļa satiksmes vadības sistēmām gan aparatūras, gan programmatūras jomā, sākot ar projektēšanu, materiālu un iekārtu piegādi līdz pat projektu testēšanai un nodošanai ekspluatācijā. “Līdz šim esam ieviesuši septiņas modernas mikroprocesoru vadības sistēmas centralizētai dzelzceļa staciju elektroapgādei Igaunijā, un viens no jaunajiem risinājumiem ir četru līmeņu automātiskās bloķēšanas ieviešana starp divām stacijām. Šāda sistēma ļauj vilcieniem sekot virtuālajiem signāliem arī pretējā virzienā,” viņš skaidro. “Tehnoloģijas strauji attīstās, tāpēc ir lieliski, ka mums ir tādi partneri kā Prysmian Group, kas iet kopsolī ar mums.”

Tali piebilst, ka sadarbība ar Prysmian Group ir bijusi ļoti laba. “Strādājām kopā, lai izveidotu dzelzceļa mobilitātes sistēmas, un esam viens otram iemācījuši jaunas lietas. Lieliski ir tas, ka viņiem ir atsevišķa nodaļa, kas specializējas dzelzceļa kabeļu ražošanā, un ar Prysmian var sazināties igauņu valodā, turklāt, ja nepieciešams, tieši ar rūpnīcu, lai saņemtu tehnisko informāciju un ātri atrisinātu jebkuru jautājumu. Konkurence tirgū ir ļoti spēcīga, taču Prysmian Group ir tik labā līmenī, ka spējām ar viņiem vienoties pat tad, kad mums vajadzēja dažus produktus piegādāt agrāk, nekā plānots.”

Pēc Hennikeinena teiktā, projekts tika īstenots sarežģītā laikā, kad piegādes ķēdes ietekmēja kovida pandēmija un karš. “Bet mums tas izdevās. Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka atkarībā no situācijas varam izmantot grupas dažādās rūpnīcas un pārorientēt ražošanu starp struktūrvienībām, neapgrūtinot klientus ar problēmām. Ilgtermiņa projektos mēdz būt daudz neparedzētu apstākļu, un, pēc mūsu pieredzes, dzelzceļa būvniecībā un vēja ģeneratoru parkos to ir vēl vairāk nekā vispārējā būvniecībā. Taču mūsu priekšrocības ir vietējā pārstāvniecība un starptautiskais atbalsts. Esam vietējie, pazīstam tirgu un varam ātri reaģēt uz dažādām problēmām un mainīgajām vajadzībām.”

Raksts tika publicēts vietnē  Ehitusuudised.ee un baltics.prysmiangroup.com

Fotoelektrisko sistēmu uzstādīšanās Vadlīnijas

Publicēts aktualizētais LBN 261-15 piemērojamo standartu saraksts: 2023. gada 25. julijā

25.07.2023. Ekonomikas ministrija ir apstiprinājusi  papildinājumus piemērojamo standartu sarakstam, kas attiecas uz Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr. 294 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija”” prasību izpildi.

Informācija publicēta Latvijas Standarts LVS mājas lapā, cilnē Likumdošana>Piemērojamie standarti . Detalizēta informācija atrodama: atver piemērojamie standarti, tad, meklētājā ierakstot LBN 261-15, atveras cilne, kurā uzskaitīti Ekonomikas ministrijas apstiprinājumi.

Uz Latvijas Standarts tehniskās komitejas LVS/STK 51, 48, 46 sagatavotajiem papildinājumiem attiecas ieraksts, datēts ar 25.07.2023. Visu papildināto standartu sarakstu  var apskatīt 25.07.2023. standartu saraksts (cilne <Saistītie standarti>). Vēršam uzmanību uz to, ka šeit ietverti arī 21.12.2015. sarakstā iekļauto standartu grozījumi/koriģējumi un arī to atceltās redakcijas aizstātas ar jaunām.

Nemainīgi spēkā ir 21.12.2015. ar Ekonomikas ministrijas 411-1-10223(3) apstiprinātais saraksts, kuru var apskatīt 21.12.2015. standartu saraksts, (cilne <Saistītie standarti>).

Ir spēkā tulkots standarts LVS EN 13501-6+A1:2023 L “Būvkonstrukciju un būvelementu klasifikācija pēc to ugunsreakcijas. 6.daļa: Klasifikācija, pielietojot spēka, vadības un sakaru kabeļu ugunsreakcijas testu datus”

Š. g. 20. aprīlī Latvijas standarta (LVS) statusā reģistrēts Eiropas standarts:

• LVS EN 13501-6+A1:2023  "Classification of building structures and building elements according to their reaction to fire. Part 6: Classification, using fire reaction test data of power, control, and communication cables" 

https://www.lvs.lv/lv/products/158560

https://www.lvs.lv/lv/products/158860

UTU Powel SIA ir iestājusies Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijā LEVA

UTU Powel SIA ir iestājusies Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijā LEVA

UTU grupa apvieno kopā labākos zīmolus. UTU partneri ir labi zināmi un atzīti kvalitātes piegādātāji savā produktu jomā. UTU Powel SIA glabā noliktavā un tirgo augstākās kvalitātes elektrotehniskos materiālus un risinājumus. Kopā ar uzticamiem biznesa partneriem uzņēmums koncentrējas uz klientu apmācību un pilnvērtīgu servisu. UTU mērķis ir izveidot ilgtermiņa sadarbību ar klientiem. Profesionālā UTU komanda ir gatava palīdzēt jums atrast vispiemērotāko ekonomiskāko un tehniskāko risinājumu jūsu vajadzībām.

UTU draudzīgā un profesionālā komanda Latvijā ir labi pazīstama ar savām neierobežotajām darba spējām elektrotehnisko materiālu pārdošanā un uzturēšanā:

• Sadales skapji, modulārās ierīces, kabeļu kanāli, elektroinstalācijas piederumi, citas   elektrotehniskās sastāvdaļas;
• Jaudas elektronikas produkti- UPS, AC/DC, DC/DC, DC/AC iekārtas, sprieguma stabilizētāji;
• Vidējā sprieguma un zemsprieguma iekārtas un aprīkojums.

UTU Powel SIA pieder pie UTU grupas. UTU grupa ir somu ģimenei piederošs uzņēmums, kas dibināts 1919. gadā. "Mēs esam Ziemeļvalstu spēlētājs elektroenerģijas nozarē ar Somijas ģimenes uzņēmuma sirdi" tā sāka UTU.

UTU grupas meitas uzņēmumi darbojas Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Norvēģijā. Kopumā UTU grupā strādā 170 darbinieki. 2021. gadā UTU grupas neto apgrozījums pieauga līdz 48 miljoniem eiro.

Augstas kvalitātes kabeļi ir saules paneļu parka ilgmūžības un uzticamības atslēga

Arī Baltijā tiek būvēts arvien vairāk saules enerģijas parku, lai nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Pasaulē lielākā kabeļu ražotāja Prysmian Group īpaši saules enerģijas parkiem izstrādātie kabeļi ļauj radīt ilgtspējīgus un izturīgus risinājumus, kas kalpos gadu desmitiem.

“Ikdienas darbā bieži redzam, ka izmantotais kabelis neatbilst paredzētajam mērķim galvenokārt klienta nezināšanas dēļ vai tāpēc, ka būvuzņēmējs ir vēlējies ietaupīt. Patiesībā kabeļu ražotāji pieliek lielas pūles, lai izstrādātu, ražotu un testētu dažādus kabeļu veidus, tādējādi nodrošinot, ka katram lietojumam ir pieejams atbilstošais kabelis un ka tas izturēs konkrētos apstākļus. Tas ir līdzīgi kā ar savienotājelementiem ‒ neviens taču neizmantotu ģipša skrūvi, lai piestiprinātu pirts lāvu,” skaidro Prysmian Group rūpniecības segmenta vadītājs Baltijā Andero Hennikeinens (Andero Hännikäinen).

Viņš norāda, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš lieliem, svarīgiem un dārgiem projektiem, piemēram, saules enerģijas parkiem. “Saules enerģijas parku nevar uzskatīt tikai par paneļu kopumu, jo šī sistēma iekļauj daudz vairāk, ‒ no viena zemsprieguma kabeļa līdz augstsprieguma tīkla pieslēgumam. Katrai sistēmai ir nepieciešams savs kabelis, lai nodrošinātu ilgstošu un noturīgu rezultātu, kas nesagādās problēmas,” stāsta Hennikeinens.

Iedomājieties, kas notiek, ja saules parkā nepareizi izvēlēta kabeļa dēļ rodas bojājums, kabeļa daļa saplaisā, oksidējas vai, vēl ļaunāk, aizdegas? Lielus finansiālos zaudējumus radīs gan remontam nepieciešamās darbaspēka izmaksas, gan jaunu kabeļu ierīkošana, gan, protams, nesaražotā elektroenerģija. “Galu galā, izvēloties lētākus kabeļus, ietaupītā naudas summa ir diezgan nenozīmīga,” saka Hennikeinens. “Iesakām izdarīt uzreiz pareizi, nevis vairākas reizes remontēt.”

Prysmian Group piedāvā arī kabeļus sarežģītākiem pazemes vai zemūdens lietojumiem

Prysmian Group piedāvā gan kabeļus, gan kompleksus kabeļu risinājumus, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu no saules enerģijas un piegādi. Papildus saules fotoelementu PV kabeļiem piedāvājumā ir arī zemsprieguma, vidējā un augstsprieguma kabeļi, kas atbilst lielākajai daļai katrā reģionā zināmo standartu, kā arī īpaši kabeļi sakaru un vadības sistēmām.

Uzņēmums TECSUN piedāvā augstākās klases elastīgo kabeļu klāstu saules enerģijas sistēmām un jau gandrīz 20 gadus ir vadošais zīmols Vācijā un ir pārdevis vairāk nekā 1,5 miljonus kilometru kabeļu. TECSUN ir paredzēts izmantošanai iekštelpās un ārpus telpām fotoelementu barošanas sistēmās, kā arī rūpniecībā un lauksaimniecībā. Kabeļa kvalitāte pārsniedz PV kabeļiem noteikto standartu prasības, tāpēc tas ir piemērots lietošanai visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tieši augsnē, ūdenī vai sprādzienbīstamās zonās. Kabelim ir TÜV un VDE sertifikāts, un tas atbilst CPR klasei Dca s2, d2, a1.

Jaunizstrādātais, ērti lietojamais PRYSUN kabelis ir paredzēts dažādu elementu savienošanai fotoelektriskajās sistēmās, tostarp paneļu, paneļu un ekrānu vai ekrānu un invertoru savienošanai. Kabeli var uzstādīt fiksētā, brīvi piekarināmā vai mobilajā savienojumā, kā arī kabeļu teknēs, caurulēs, uz sienām, zem apmetuma. Tas pilnībā atbilst Eiropas standarta EN 50618 un starptautiskā standarta IEC 62930 prasībām. Kabelim ir arī CPR klase Dca s2, d2, a1.

Vides simulators testē kabeļus ekstremālos apstākļos

Prysmian Group ir izstrādājusi īpašu vides simulatoru, kas 20 minūtēs demonstrē, kā dažādi kabeļi spēj izturēt 15‒20 gadu slodzi dažādos vides un laikapstākļos, ‒ no saules un UV starojuma līdz karstumam un mitrumam. Rezultātos ir norādīti visbiežāk sastopamie kabeļu defekti, piemēram, krāsas maiņa, kabeļu saraušanās, ārējā apvalka un izolācijas plaisāšana. Ja kabeļa ārējais apvalks ir bojāts, kabeļa iekšpusē var iekļūt mitrums un radīt potenciālu ugunsbīstamību. Vairāk skatīt ŠEIT.

Raksts tika publicēts tīmekļa vietnē ehitusuudised.ee un baltics.prysmiangroup.com